Tieši šodien pirms astoņiem gadiem tika dibinātu Sproģu ģimene – 2005. gada 30. aprīlī! Par godu mūsu kāzu jubilejai blogā nopublicēšu rakstu, ar kuru pirms gada piedalījos kādā kāzu ceļojumu stāstu konkursā. Balvu neieguvām, bet uzrakstītu rakstu par vienu no mūsu spilgtākajiem ceļojuma momentiem gan.

Gadu pirms kāzām man bija iespēja doties komandējumā uz Kaliforniju (ASV). Komandējuma laikā ar savu kolēģi dzīvojām pie ļoti jaukas ģimenes un iepazināmies ar citiem jaukiem cilvēkiem. Kad viņi vaicāja, kad braukšu atkal, es, it kā jokojot it kā pa īstam, teicu: pēc gada – kāzu ceļojumā! Un kā tas gadījās kā nē – tā arī notika.

Abi ar vīru esam kristieši, un mūsu attiecībās vadījāmies pēc principa, ka „īsta mīlestība gaida”, proti, fiziskā tuvība seko pēc laulībām. Angliski ir tāds labs teiciens „You leave and you cleave” – tu dodies prom no vecāku mājas un „salīmējies” ar savu dzīves draugu. Tāpēc vēlējāmies, lai mūsu kāzu ceļojums ir arī mūsu medus mēnesis un iespēja netraucēti baudīt vienam otra sabiedrību.

Mums abiem bija sapnis kopīgi aizbraukt uz ASV. Plānojot mūsu kāzu ceļojumu, daudzas lietas notika un tika plānotas ticībā. Iegādājāmies biļetes, tad kārtojām vīzu, tad plānojām, kur apmetīsimies, ko apskatīsimies. Arī citiem jaunajiem pāriem iesakām vairāk līdzekļu investēt kāzu ceļojumā nevis kāzu svinībās, jo tas laiks tūlīt pēc kāzām, kad jaunais pāris staigā kādu metru virs zemes un vada savas dienas vieglā bezrūpībā, vēlāk vairs nebūs. Tad nu mēs izvēlējāmies četru stundu garas kāzu svinības un mēnesi garu kāzu ceļojumu! Un tas bija tā vērts!