Jūlijs 2012

ADRIANA (4,2 g.v.):

Vienu dienu Adriana grib uzzīmēt naudu un prasa mammai, kuru ciparu tagad rakstīt. Mamma prasa: “Cik daudz tad Tu gribi?” Un Adriana atbil: “Miljonu!”
(Šeit gan piemetināšu, ka mūsu ģimenē ir tāds teiciens “2 miljoni” un to lietoju, kad domāju par kaut ko lielu vai par kaut ko daudz ;)).

Adriana vienu dienu saka: “Tu esi saimniece mūsu majās, Mairita – Užavā un Irmiņa – Debesu mājās!”
Mairita ir vīra mamma un Irmiņa vīra tante, kura šā gada aprīlī nomira. Adriana ik palaikam Irmiņu piemin un saka, ka viņa tagad ir Debesu mājās.

Jūnijs 2012

ADRIANA (4,1  g.v.):

Kādu dienu Adriana skaitīja: “Latvieši, anglieši, krievieši, polieši!”

Dienā, kad atlidoja Maksis. No rīta ar Adrianu runājam par to, cik ilgi Maksim ir jālido. Es saku, ka ļoti ilgi un Adriana vaica: “Vai miljons?”

“Re kur nevar sadalīt bumbu!” – pilnā nopietnībā teica Adriana, ieraugot ekrānā futbolu. (Tētis skatījās Eiropas Čempionātu futbolā.)

Ieraugot kaimiņu sēta pie koka pieslietās trepes, noteica: “Laikam remontēs koku!”

Adriana mēdz šad un tad sapņot par nākotni un savu nākamo vīru. Reiz viņa prātuļoja, ka vīrs būs jāmeklē mežā. Es vaicāju, kāpēc mežā? Uz ko viņa atildēja: “Nu labi, var arī kādā sētā!”

Ja arā ir karsts laiks, tad Adriana mēdz teikt: “Šodien būs jāvelk aukstās drēbes!” (ar to domājot, kādu topiņu (ar īsajām rociņām) un svārkus)

Bažnānieks ir bagāžnieks.

Putekšņsūcējs ir putekļsūcējs.

Maijs 2012

NIKLĀVS (2,7 g.v.):

Turpina teikt “gapus” ar to domājot “blakus”. Viņam ļoti patīk, ja pie ēdamgalda tētis sēž viņam gapus.

Fifeles ir mammas taisītās saldās trifeles.

Reiz, darbojoties pie virtuves galda, Niklāvs nopūšas un saka: “Es nevaru sagaidīt!” Vaicāju, ko tad viņš nevar sagaidīt! Uz ko saņemu atbildi: “Tauriņu balli!” (Tās bija māsas dzimšanas dienas svinības.)

Niklāvs skatās bildes un, ieraugot sevi stāvam jūrā, saka: “O! Es peļķē!” :)

ADRIANA (4 g.v.):

Saka “Rīt, rīt” ar to domājot parīt un “Rīt, rīt, rīt” – aizparīt.

“Bērniem vajag svaigu gaisu!” Tā saka Adriana, kad mamma vēl nav paspējusi rosināt došanos ārā.

Dienā, kad ļoti līst lietus, Adriana nosecina: “Šodien Zoodārzā zvēri ir slapji!”

Reiz, kad sanāca uz bērniem pacelt balsi, Adīte ar asarām acīs teica: “Tu nerunā ar mani tik ātri!”

“Mammu, es ilgojos pēc ēšanas!” Prasu: “Kāpēc neēd putru?” Viņa atbild: “Gaidu tēta pirkumus!” (Tieši tad gaidījām tēti mājās no veikala.)

Aprīlis 2012

NIKLĀVS (2,6 g.v.):

“Es gribu ķerties!”
Tā Niklāvs saka tētim, kad viņš grib, lai tētis viņu ķer.

Mīl lietot saīsinājumus – karote viņam ir “kote”, piekabe ir “kabe” (mēneša beigās jau bija pilnais vārds) varavīksne ir “vīksne”. ;)

Kā arī vārdu krājumā ir arī tādi vārdi, kuriem kādi burti ir sajaukti vietām – gaisma ir “gamsa” un yellow (angliski dzeltens) ir “lejou”

Mēneša beigās ciemojoties pie omammas Ligitas, viņš nosecināja: “Tev arī ir pupi! Man patīk pupi!” :)

ADRIANA (3,11 g.v.):
Jau labu laiku Adriana saka: “Paniezi man muguru!”
Paniezi ir pakasi.

“Uzdod man zvēru!”
Tas nozīmē – uzdod man mīklu, kuras atminējums ir kāds zvērs. Tā Adriana parasti saka, kad tētis viņu liek gulēt. Tad ir mīklu laiks. 

Aprīļa vidū mēs bijām uz bērēm. Adriana kapos saka: “Un pēc tam mēs brauksim uz laimestu, vai ne?”
Laimests bija domāts mielasts.