Šā gada jūlijā apritēja gads kopš savā mājā praktizējam “kalendāru”. Par to, kāds tas ir un ko mēs ar to darām, vari lasīt šeit.

Šajā bloga ierakstā vēlējos padalīties ar mūsu pirmā gada pieredzi.
Uzreiz pateikšu, ka katru dienu mums nav bijis “kalendāra” laiks – brīdis, kad es ar bērniem to kopīgi saliktu. Kādas pāris reizes, kad esam bijuši laukos, esam iekavējuši teju vai mēnesi. Ir bijušas reizes, kad neesam kalendāram pieķērušies apmēram nedēļu (visbiežāk notikumiem bagātās nedēļās vai tad, kad esmu pamanījusies nokraut kumodi, uz kuras tas stāv, ar salocītajām drēbēm :)). Un kādreiz es pati (bez bērnu līdzdalības) esmu pamanījusies pielikt pāris iztrūkstošos datumus. ;) Bet kopumā mūsu pieredze rāda, ka kalendārs ir ļoti laba.

• Adrianai nav grūtības nosaukt nedēļas dienas un izdarīt to pareizā secībā.
• Viņa var “izlasīt” konkrētās dienas nosaukumu – atpazīst uzrakstīto (tas bija jau diezgan agri, iepriekšējā gada rudenī).
• Adrianai patīk katru dienu noskaitīt šādu skaitāmo: Šodien ir, piem., pirmdiena 27. jūlijs 2012. gads. Ir vasara.
• Adriana mēģina nejaukties sakot “rīt” un “vakar”. Ir situācijas, kad viņa pasaka pareizi, bet ir, kad viņa saka “rīt” un domā par vakardienu. :)

• Bērniem patīk kalendārā atzīmēt svarīgākos mēneša notikumus (mazas piktogrammas riņķa formā), piem., braucienu uz baznīcu, braucienus uz Montessori kabinetu/bērnu māju, kādu semināru, tēta darba dienas (kad jābrauc fotogrāfēt), mūsu ZOO dienas (piem., ar žirafes attēlu), jubilejas, ciemošanos pie vecvecākiem, “Spēlēsim skolu” dienas, u.c. svarīgām lietām. Īpaši esam atzīmējuši arī katra bērna mēneša jubileju datumus (mums tie ir 9., 20. un 26. datums), lai tajā dienā konkrētais bērns dzīves ķēdē uzvērtu pērli. Par dzīves ķēdi vari izlasīt Ilzes blogā. Šī ideja man arī ļoti patīk.
• Adrianai ir priekšstats par skaitļiem (kā tie mainās – pieaug, kādi tie izskatās) līdz 31.

Kalendārā atzīmējam arī savas izjūtas. Bieži vien mani bērni izvēlas “laimīgs”, tāpēc arī piedzīvoju situācijas, kad viņiem tāpat vien pajautāju: “Nu, Niklāv, kā Tu jūties?” Un viņš man atbild: “Laimīgs!” :)

Jaunums mūsu kalendāram tagad ir tāds, ka katram mēnesi izvēlamies vienu Bībeles pantu un tad to katru rītu/dienu arī noskaitām.

Un, cik es biju pārsteigta, ka jūnija beigās Adriana varēja nocitēt veselu Bībeles pantu! Mēs mācījāmies tekstu no Pāvila vēstules Efeziešiem (2:10): “Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”
Mana māsa jokojot teica, ka es kodēju bērnus ;) uz ko es atbildēju, ka tā varētu arī teikt ;) – es vēlos, lai maniem bērniem šie Bībeles panti ir kā “iegravēti” sirdīs, jo, zinu, ka vienā vai otrā dzīves situācijā tie “uzpeldēs” un atgādinās par ticību, par vērtībām, par Dievu Radītāju.
Pārsteidzošākais ir tas, ka arī Niklāvs ar mazu manu palīdzību jau prot šo pantu noskaitīt.

Gribu iedrošināt arī Tevi mācīt bērniem dzejoļus, skaitāmpantus, Bībeles pantus, dziesmas … viņiem ir pārsteidzoša spēja tos apgūt īsā laika sprīdī.

Aizvadītā gada laikā ir bijis interesanti vērot, kā Niklāvs pamazām ieinteresējās kalendāra aktivitātēs. Sākumā viņu tas neinteresēja nemaz (1,8 gados). Tad uz rudens beigu/ziemas sākuma pusi viņš sāka par to izrādīt interesi. Interese bija praktiska – līmēt datumiņus, ņemt tos nost.
Tagad jau viņš mēģina nosaukt dienas, mēģina pateikt, kas šodien ir par dienu un datumu (atkārto to, ko saka māsa :)) Un prieks, ka arī viņam šī nodarbe patīk.

Esmu arī novērojusi, ka kalendāra aktivitāte mums palīdz sagatavoties kādām citām lietām, ar kurām vēlos iepazīstināt bērnus. Liekot datumu, viņi ir norimušies un gatavi padarīt vēl kaut ko kopā ar mani.

Man ir jautājums mammām, kuras ikdienā praktizē (cenšas praktizēt) kalendāra likšanu – kā jums iet vai neiet ar šo lietu? Kas strādā, kas nē? Ko jūs vēl šajā laikā padariet? Varbūt kopīgi kaut ko izlasiet? Dziediet, spēlējiet kaut ko, …? Priecāšos lasīt jūsu pieredzi zemāk komentāros!

Ar sveicieniem,
Evelīna :)

– – – – –

Foto: Andris Sproģis