Ja esat pazīstami ar Montessori pedagoģiju, tad jēdzieni “sensitīvie periodi” vai “jūtīgie periodi”  jums nebūs sveši. Angliski tiek lietots arī jēdziens “window of opportunity” – tas ir laiks, kad bērns tā kā atveras vienai vai otrai nodarbei/interesei un veic to tik ilgi, kamēr jaunā prasme ir apgūta. Tas ir attiecināms ne tikai uz burtu un ciparu apguvi, bet arī uz tādām praktiskām nodarbēm – kā apavu uzvilkšana un novilkšana, rāvējslēdzēja atvēršana un aizvēršana un citām. Noteikti vairākiem vecākiem ir pazīstams aina, kad bērns mīl daudz un dikti darboties ar ūdens pārliešanu (vai pie izlietnes, dušā/vannā vai varbūt pie galdiņa, veicot aktivitāti kā vingrinājumu) – bērns, atklājis šo nodarbi, var tā aizrauties un ļoti ilgi darboties, kamēr nebūs sasniedzis kādu iekšēju piepildījumu. Un jūs noteikti būsiet novērojuši, ka šāda “ūdens pārliešanas fāze” un visas citas mēdz būt pārejošas. Bērns sasniedz kādus savus iekšējos mērķus un dodas tālāk.

Atceros 2015. gada vasaru, kad visi mūsu bērni bija Lego būvēšanas sensitīvajā fāzē. Ja bija lietaina diena, tad jau pēc brokastīm visi bija uz grīdas, paklājiņi izrullēti, Lego uz tiem uzbērts un tika būvēts un būvēts un būvēts. Adriana (toreiz 7 g.v.) pēc zobārsta apmeklējuma no Lego izveidoja poliklīniku un zobārstniecību.

Pēc  nakšņošanas jaukajās Ķoņu dzirnavās tika uzstaisīta ļoti skaista viesnīca ar diviem numuriņiem džungļu stilā.

Vecākais dēls (toreiz 5 g. 10 mēn.) neatpalika no māsas un uztaisīja iespaidīgu kombainu, kurš pļauj zāli un kuram no sāna nāk ārā siena ruļļi.

Arī tagad, kad bērni kaut ko interesantu redz vai piedzīvo, viņi to izmanto kā impulsu un iedvesmu celtniecībai. Ja redzu, ka viņi rītu ir iesākuši ar Lego, tad atļauju viņiem padarboties ilgāk pirms mudinu ķerties pie mācībām.

Vakar mums bija iespēja apskatīties lielāko LEGO festivālu Baltijā Spice un Spice Home telpās.

Ja jums ir iespēja, tad figūru apskatei noteikti ieteiktu izmantot darba dienu pirmo pusi, lai mierīgi un netraucētu visu varētu apklūkot un izpētīt.

Pirmais, ko redzējām bija milzīgs ronis un pelikāns (Spice Home). Iespaidīgi. Tad sekoja Lego pilsētiņa un varenā lāču mamma, stirna, baltais zaķis, haskiju mazulis un polārlāču mazulis. Jauki, ka pie visām figūrām ir arī informācija par to, cik ilgi figūra likta, cik tā ir smaga un cik kg lego klucīšu tai izmantoti.

Ļoti interesanti. Varu tikai izteikt savu apbrīnu, ka no Lego klucīšiem ko tādu var uztaisīt un par pacietību un darbu, kas figūru gatavošanā ieguldīts.

Iespaidīga šķita slavenību galerija, kurā var atrast Lego skulptūrās uztaisītu Eltonu Džonu, Džordžu Klūniju, Sandru Buloku un citus.

Kā pēdējo mēs redzējām divu suņu statujas, un man ar vidējo dēlu ļoti iepatikās baseta šķirnes suņa figūra. Kārtīgi gan to vairs nevarēju aplūkot, jo jaunākais jau bija tik saguris no staigāšanas, ka bija jāsteidzas uz auto.

Man ļoti patika informatīvie stendi, kuros ir iespēja uzzināt par pašiem Lego pirmsākumiem, par Lego logotipa attīstību un citas interesantas lietas.

Ejot kopā ar bērniem, iespējams, nebūs laika tālāk par virsrakstu izlasīt :), bet nekas – iesaku informāciju safotogrāfēt, lai vēlāk pie tējas to mierīgi izlasītu, ja ir interese, protams.

Mums sanāca varena Lego diena, jo katram bērnam bija iespēja iepazīties arī ar kādu no Lego komplektiem, bet par to nākamajā blogierakstā!

Izstāde būs aplūkojama līdz 2.maijam. Iesakām!

Ar sveicieniem,
Evelīna :)

– – – – –

Pirmās un pēdējās bildes autors: Andris Sproģis