Šis ieraksts būs veltīts 4. augusta semināram par mājmācības tēmu. Kādi no draugiem un domu biedriem uz to netika, tāpēc piedāvāju ielūkoties manos pierakstos.

Seminārs tika iesākts ar Baibas un Daiņa Stikutu stāstu par viņu pieredzi, mājās mācot 3 bērnus/dēlus (1., 6. un 9. klases skolēnus). Bez tam arī mazais 3gadnieks iesaistās procesā un prasa savus uzdevumus. Vecākais bērns ir jau ģimnāzists. Pavisam Stikutu ģimenē ir 5 bērni.

Stikutu ģimene līdzdalīja savus iemeslus mājmācibas uzsākšanai. Un tie bija/ir (visi man diemžēl nav pierakstīti):
* Reliģiski (5 Mozus 11:18-19) – “Un visus šos vārdus ņemiet pie sirds un ierakstiet savās dvēselēs, un sieniet tos kā zīmi uz savām rokām un lieciet par zīmi starp savām acīm. Un māciet tos saviem bērniem, tos pārrunādami savā starpā, kad jūs esat atsēdušies savos namos un kad jūs ejat savā ceļā, kad jūs guļaties un kad ceļaties.“;
* Tradicionālās vērtības (Dainis minēja piemēru, kad viņa bērnam skolā tika stāstītas lietas, kuras viņa ģimenei nav pieņemamas un, viņaprāt, arī mērķgrupa nebija atbilstoša. Ja nemaldos, runa bija par to, ka 4. klases skolēniem tika stāstīts par sterilizāciju);
* Mācību process – tas ir individuāls, pielāgots konkrētam bērnam, viņa vajadzībām un interesēm;
* Drošība (tieši par psihiloģisko un emocinālo aspektu domājot).

Zemāk var aplūkot Baibas un Daiņa PPT prezentāciju:

Pēc tam Baiba vairāk pastāstīja par Šarlotes Meisones (Charlotte Mason, turpmāk CM) izstrādāto metodi. Stikutu ģimene pēc šīs metodes arī mājās strādā.

Reiz es pati internetā uzgāju par to informāciju un sāku jau iepazīties. Pateicoties Baibas stāstījumam, sestdienas vakarā vienu no brīvi pieejamajām grāmatām jau izlasīju līdz galam. Un liekas, ka Charlotte Mason un Marijas Montessori apvienojums mājmācībai būtu tīri labs.

Charlotte Mason runā par to, ka izglītība ir trīs lietu apkopojums. Izglītība ir atmosfēra, disciplīna un dzīve.

Grāmata “Education Is” ir atrodama šeit. (45 lpp., ātri lasās un izskaidro pamatprincipus).

Citāts no grāmatas: “By “atmosphere” Charlotte spoke of the environment our children grow up in. By “discipline” Charlotte emphasized the importance of training our children in good habits, habits that will serve them well as they grow. By “life” Charlotte wanted to remind us that all the thought we offer to our children shall be living thought; no mere dry summaries of facts will do.”

Atmosfēra.
Ļoti uzrunāja stāsts par termometru un termostatu (to arī var izlasīt jau augstāk pieminētajā grāmatā). Kas mēs (kas ikdienā esam kopā ar bērniem) esam – termometri vai termostati? Ko dara termometrs? Parāda, cik auksta vai karsta ir vide, kurā tas atrodas. Temperatūra “kāpj” un arī temometra stabiņš “kāpj”. Bet ko turpretī dara termostats? Noregulē temperatūru! Lai mums visām izdodas noregulēt mājas temperatūru tā, lai mūsu bērni un mēs varam justies labi un bērni būtu gatavi mācīties un izzināt jaunas lietas.

Disciplīna.
Grāmatā ir uzskaitīti vairāki svarīgāki ieradumi, kuri pēc CM domām būtu cilvēkam jāattīsta. Un tad viņa mudina vienlaicīgi izvēlēties vienu un neatlaidīgi pie tā strādāt 2, 3 nedēļas. Tātad koncentrēšanās notiek tikai uz vienu ieradumu – vai tā būtu lietu nolikšana vietā (kārtība), vai kādas pieklājības normas, vai kas cits. Viņas pieminētos ieradumus, pie tiem strādājot vidēji 2 līdz 3 nedēļas, varētu attīstīt 10 gadu laikā.

Īsumā:
* Izvēlies vienu ieradumu;
* Esi neatlaidīga un pacietīga;
* Dalies ar dzīviem piemēriem (par cilvēkiem un to, kā viņi šo ieradumu ir attīstījuši. Kristīgās ģimenes varētu izmantot arī piemērus no Bībeles).

Dzīve.
CM pamatprincipi
* Stundas ir īsas (15 minūtes nedalītas uzmanības konkrētajam priekšmetam/tēmai);
* Uzmanības koncentrēšana un uzcītība;
* Priekšmetu dažādība.

Vidēji mācības (koncentrētas) aizņem līdz 3h dienā.

Viens no galvenajiem mācīšanās veidiem ir Dzīvo grāmatu lasīšana (tās ir grāmatas, kurās autors dzīvi apraksta vienu vai otru tēmu nevis sausus faktus) un izlasītā pārrunāšāna jeb atstāstīšana. Bērns atstāsta nupat izlasīto vai arī uzzīmē.

Stikutu ģimenei bija līdzi grāmatas, ar kurām varējām iepazīties. Man diemžēl laiks to neļāva, bet pa gabalu redzēju, ka viņu mājmācībā tiek izmantotas Exploring Creation sērijas grāmatas. Pēc katras nodaļas/stundas ir arī praktiskie darbi/uzdevumi, kurus ar bērnu var veikt kopā.

Stikutu ģimenei ir sadarbība ar Tukuma Dzīvo skolu (šobrīd skola vairs nepastāv – 2016. gada piezīme), kurā tika rakstīti arī gala pārbaudījumi. Kā teica pati skolas direktore, tad puišu sniegums ir bijis izcils.

Kā redzams, tad pēc CM metodes tiek lasīts ļoti daudz grāmatu. Kā teica Baiba, tad ar mazākajiem (1. un 6. klasi) viņa lasa kopā, bet 9klasnieks daudz ko apgūst patstāvīgi.

Par Stikutu ģimenes ceļojumu mājmācībā var lasīt viņu blogā.  Tur arī ieskats CM metodikā un citās interesantās lietās.

* * *

Pēc Stikutu ģimenes iepazīnāmies ar Tukuma Dzīvās skolas direktori Silvu Balodi. Guvām īsu ieskatu skolas izveidē, darbā un sadarbībā ar ģimenēm, kuras mācās mājās.

* * *

Otrais sestdienas tikšanās bloks bija Neitana Millera (Nathan Miller) uzruna. Neitans pats ir piedzīvojis gan mācīšanos skolā, gan mājās. Atbalsta mājmācību, kopā ar sievu savus bērnus (pagaidām 3) māca mājās un pats strādā kā franču valodas skolotājs.

Neitans īsi ieskicēja to, kāpēc vispār 19. gs. sākumā tika izveidotas valsts skolas (public education). Tā mazliet skarbi skanēja šis izteikums: “Viens no skolas (domāts public school) galvenajiem mērķiem ir radīt cilvēkus, kuri neuzņemas atbildību un iniciatīvu un kuri kļūst atkarīgi no sabiedrības un valsts”. Daudzi noteikti oponēs šim izteikumam, taču būtu vērts papētīt šo jautājumu vairāk. Viņš mudināja mūs pašus atrast resursus par skolu sistēmas izveidi, ko arī brīvā laikā daru.

Gadsimtiem ilgi bērni ir tikuši izglītoti mājās. Runātājs minēja vairākus lielus vīrus un sievas, kuri ir mācījušies mājās vai arī nav izturējuši valsts skolu sistēmu un no tās “izlidojuši”.

Neitans runāja par izaicinājumiem un svētībām, kuras piedzīvo ģimenes, kas māca bērnus mājās. Un pāri visam galvenā doma – nekas nav perfekts. ;)

Pie izaicinājumiem tika minēts – ģimenes atbalsts vai tieši pretēji ne-atbalsts, finanšu jautājums (parasti šajās ģimenēs pelnītājs ir viens no vecākiem un parasti tas ir tēvs), vidusskola/augstskola, radošums, bažas par to, kā bērnam iemācīt priekšmetu, kurā tu galīgi neesi zinošs (piem., vecākam var būt bažas par to, ka pašam skolā kādā priekšmetā nav veicies, kā tad viņš varēs to mācīt savējam).
Interesantākais ir tas, ka mācot bērnu, Tu pats arī daudz ko iemācies un atceries no reiz apgūtā.

Kā svētības Neitans minēja to, ka bērnam ir iespēja saņemt “uz bērnu centrētu” un bērna vajadzībām, interesēm piemērotu izglītību, mācīties integrēti (piem., cepot kūku, tiek pielietota latviešu valoda, matemātika, fizika, ķīmija, …), laika plānošana un izmantošana (var pamācīties 6dienā un 3dienā aizbraukt uz jūru, var veselu mēnesi paņemt brīvu un doties ceļojumā vai kā citādāk elastīgi plānot laiku), ir iespēja atklāt un eksperimentēt. Tā ir mācīšanās pašam priekš sevis – pašmācība. Mājmācība ir bērna sagatavošana dzīvei – bērna, kuram ir lielāka iniciatīva un radošums.

Mājmācība DARA ģimeni stiprāku.