Tuvojas Ģimenes/Mātes diena un kā turpinājums iepriekšējam bloga ierakstam seko šis, kurā esmu apkopojusi dažu draugu un paziņu atmiņas no bērnības – no laika, kas pavadīts kopā ar ģimeni. Varbūt, ka lasot šīs atmiņas, Tev radīsies idejas par jaunām, kuras varētu veidot kopā ar saviem bērniem.

Foto: Andris Sproģis

Dace: PANKŪKAS ar aveņu ievārījumu un braucieni uz jūru ar gulēšanu teltī priežu mežiņā :)

Anda: Ik vasaru nedēļa pie Zvirgzdu ezera ar dzīvošanu teltīs, ugunskuriem, laivošanu, makšķerēšanu, volejbolu, badmintonu.

Kristīna: Es atceros, kā es gulēju autobusā mammai uz krūtīm kādu piecu, sešu gadu vecumā. Atceros, kā gājām slēpot un redzējām stirnas. Kā gājām putenī naktī pa ceļu un mamma mani slēpa no vēja aiz sava mēteļa un man par prieku dziedāja, kaut arī negribēja un zināja, ka neprot noturēt meldiņu. Atceros, kā viņa lasīja mums ar lielo brāli (septiņus gadus vecāks) priekšā Džeralda Darela un Tūra Heijerdāla grāmatas, kā brālis ar mammu smējās un es smējos līdzi, kaut arī ne vienmēr sapratu. Kad biju maza, man patika vērot, kā lielie kaut ko dara. Vecāmāte vārīja zupu. Tur tik bija ko redzēt! Es beigās ar pliku roku no gandrīz verdošas terīnes izzagu veselo sīpolu un iestūķēju fiksi mutē. Patika skatīties, kā tante gludina drēbes. Viņai netraucēja (skaidrs, ka traucēja, jo es biju hiperaktīva tarkšķe), bet es mācījos skatoties. Man arī patika, ka mamma mani ņēma uz skolu līdzi skatīties, kā viņa māca lielos bērnus. Žēl, ka man vēl kaut ko neļāva paskatīties. Varbūt es vēl kaut ko būtu iemācījusies.

Anita: Es no bērnības atceros kopīgu ēst gatavošanu, man ļoooti patika, tagad ar bērniem arī šo to kopā pagatavojam.

Marta: Katru vakaru pirms gulētiešanas, kopīgi izlasīts stāsts no grāmatas …

Ingrīda: Bērnībā dažas nedēļas pirms Ziemassvētkiem kopā ar mammu taisījām piparkūku mīklu un pēc tam vairākus vakarus pēc kārtas cepām piparkūkas! Tagad, lai arī veikalos var nopirkt mīklu, ar meitu tāpat taisām piparkūku mīklu pēc mammas receptes! :)

Nora: Iešana kopā uz ezeru peldēties. Mums mācīja peldēties ar kamerām. Tas bija jauki. Tik tagad tas ezers liekas daudz mazāks nekā bērnībā :)

Liene: Uzreiz atceros laiku, kad dzīvojām Līgatnes Nacionālajā parkā un kopām zirgus, gājām ar viņiem uz Gauju peldēties un ne tikai :). Vēl jauka lieta no bērnības, ko atceros, ir šī – pie durvīm klauvēja biežāk, kā zvanīja telefons.

Natālija: Es atceros šokolādes saldējumu. Tas bija tik garšīgs!!! :) Nesaprotu, kāpēc tagad ēdot to vairs nav tādu asociāciju kā bērnībā.

Renāte: Bieži vien kopā ar brāli izlūdzāmies mammai līdzi vizināties ar Ņivu pa kolhozu, kur mammai kā agronomei bija jāapseko visādi tīrumi, jākontrolē traktoristu darbi … un tad vēl mamma sarunāja ar kombainistiem, ka viņi mums atļauj iekāpt kombainā un drusku pabraukāties līdzi, kad labību pļauj. Toreiz tie tik bija prieki tikt putekļainā, karstā Ņivā doties līdzi mammai pa lauku ceļiem un tīrumiem. Likās tik forši un aizraujoši. Ziemā, kamēr pavisam mazi bijām un vienus vēl ārā nelaida, mamma pacietīgi nāca ar mums uz kalnu, kur šļūcām ar ragavām un plēvēm. Un mums nekad nebija gana, nekad nesala un vienmēr, pirms jāiet mājās, bija kādi 10 pēdējie šļūcieni. Reizēm arī ugunskuru kurinājām pie kalna.

Linda: Tētis velk mūs ar māsām trīs ragavās vilcieniņā cauri Mežciema pagalmiem uz Gaiļezeru slidot; tētis velk trīs pārslēpojušās māsas vilcieniņā ar slēpēm mājās no Biķernieku trases; tētis dzimšanas dienā tēlo vilku, mamma – kazu un mēs spēlējam kazu un 7 kazlēnus; tētis vakarā lasa pasakas un kad pienāk “un tā viņi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam”, aizcērt grāmatas vākus ciet un trīs iesnaudušās māsas uzraujas gultā sēdus. Tētis ir mans varonis!

Laura: Es atceros, kā mēs gājām uz sakņu veikaliem ieprikties, kā man patika skatīties kā kartupeļi birst pa to renīti ārā, mans īpašais laiks ir Liepājas laiks, jo visas vasaras pavadīju tur, gan ar vecākiem, gan bez – pie vecvecākiem, staigāju uz visiem Rozenštrauha koncertiem, joprojām zinu gandrīz visas tās dziesmas no galvas – Vecās likteņdzirnas utt!! Visi festivāli bija mūsu, plus lēkāšana pa viļņiem, gulbīšu mājiņa. Eh, Liepāja! Vai mūsu vasarnīca Sīkragā – regulārais iknedēlas gajiens uz autoveikalu, kas atbrauc vienreiz nedēļā un ieradās plus mīnuss 2 stundu robežās. Tas bija kaut kas unikāls! Ar kannām un burkām gājām pēc piena! Un vienmēr – jā gandriz vienmēr kādi pārsteigumi svētkos – mammītes unikālie paštaisītie puķupušķi, tēta pārsteigumzīmītes pa māju, un jā – bērnu kafija sestdienas rītos mammas gultā – tēta taisīta. Bet tas, ko darām tagad ar meitiņu ir tik daudz! Sākot ar lugšanām, ejot uz bērnudārzu:) un uzminēšanas spēlēm, nākot no bērnudārza :) tur es laikam varētu stundu stāstīt, jo Joanna mums ir rituālu cilveks, viņai patik viss tā kā sarunāts :)! Bet vislielākais mūsu rituāls ir pārsteigumdāvanas no viņas – tās saņemam 5x dienā:)

Un manis pašas atmiņas: Bieži vien, atceroties bērnību, mani pārņem tāda īpaša un priviliģēta sajūta. Manās atmiņās man bieži ir sajūta, it kā es būtu vienīgais bērns ģimenē, kaut arī esmu ceturtā no pieciem. Tas laikam tāpēc, ka pirmie trīs ir dzimuši ar mazu gadu starpību un tad es, 4tā, pēc pieciem gadiem. Kamēr biju pirmskolas vecumā un lieli brāļi un māsa bija skolā, mamma ar mani gāja pastaigās (dažādās ekspedīcijās), mēs gājām uz Piena restorāna (tagad Brīvostas) kafejnīcu pirkt smilšu gredzenus, barojām pīles, šad un tad iegājām Tērbatas ielas kafejnīcā “Zvaigznīte” (es diezgan bieži izvēlējos pumpermiķeļ-kūciņu), gājām uz muzejiem, dažādiem bērnu pasākumiem un Rīgas pionieru pils pulciņiem (tagad Rīgas skolēnu pils). Mamma organizēja lieliskas dzimšanas dienas ballītes ar visādām dekorācijām un atrakcijām, kā arī, skolas laikā mēdza negulēt naktis, lai manā vietā pabeigtu kādu mājturības mājasdarbu vai palīdzētu man uzrakstīt kādu sacerējumu. Arī man ir bijusi iespēja vērot mammu darbā – gan kā skolotāju, gan kā gidu, gan tulku – un man tas ir ļoti paticis.

Droši vien arī Tu, lasot šīs atmiņas, atceries daudzas savējās. Ja vēlies ar tām padalīties, tad raksti tepat komentāru sadaļā. Un pats galvenais, ja tas vēl ir iespējams, tad pasaki savai mammai, vecākiem šajā Ģimenes dienā paldies par jaukajām atmiņām un kopīgajiem brīžiem! Un, lai tādu vēl daudz!