Vakar bērniem iedevu jaunu uzdevumu (jeb kā Adīte saka “spēli”) – ledus saldējamos trauciņos ar mērkarotīti bija jāsaliek stikla akmentiņi (tas varētu būt arī jebkas cits tādā izmērā, lai to varētu ielikt ledus saldējamā trauciņa nodalījumos). Šāda tipa uzdevumus Montessori pedagoģijā sauc par praktiskās dzīves vingrinājumiem un tie trenē iemaņas, kas bērnam ikdienā ir būtiskas. “Pieaugušajiem šādi uzdevumi, iespējams, šķiet ļoti vienkārši, jo, vienreiz iemācījušies, mēs tos paveicam gluži automātiski. Tomēr bērnam patstāvīga šo uzdevumu veikšana nozīmē nopietnu darbu un ceļ viņa pašapziņu.” (Citāts no Majas Pitamikas grāmatas “Es to protu”, 13.lpp.)

Adīte (3,2 gadi) ar uzdevumu tika ļoti labi galā.

Niklāvs (tūlīt jau 1,10 gadi) dara, ko var. Viņš gan nesaprata uzdevumu, ka katrā “bedrītē” ir jāieliek pa vienam akmentiņam, taču demonstrēja centību un mēģināja ielikt vairākus vienā.

Šāds uzdevums māca bērnam rīkoties ar karoti, kā tā būtu jātur (Niklāvs vēl ir ceļā uz to, lai karoti turētu pareizi), trenē acu un roku koordināciju (jāieliek akmentiņš konkrētajā vietā), tas ir pacietības un gribasspēka treniņš (attēlā var redzēt, cik ļoti Niklāvs ir sakoncentrējies uzdevuma veikšanai). Bērns apgūst jēdzienus tukšs un pilns. Tāpat šāds uzdevums sagatvo roku rakstīšanai – akmentiņu likšana notiek no kreisās puses uz labo (rakstīšanas virziens) un karote būtu jātur tā, kā vēlāk tiks turēta arī pildspalva/zīmulis.

Lai jums jauks laiks kopā ar bērniem un līdz nākamajai reizei,
Evelīna :)