Mūsu dzīvoklī pagaidām nav atsevišķas bērnu istabas. Tad nu bērni un viņu mantas ir visur un tāpat arī mūsu – vecāku (kā saka angliski, mēs esam “all over the place”* :D)
Istabā, kuru saucam par darbistabu atrodas arī bērnu plaukts un tas izskatās lūk šādi.
Man ļoti patīk Montessori uzstādījums – katrai lietai ir sava vieta.
Pirms mūsu ģimenei pievienojās bērni, man patika, ka katrai lietai ir sava vieta, tad nu, kad uzzināju, ka Montessori domā līdzīgi, ļoti nopriecājos. :)
Zem plaukta uz grīdas atrodas smilšpapīra burti (pašas izgatavoti). Tiem blakus baltie grozi (iegādāti veikalā Tiger par 2Ls/gab.). Vienā atrodas mazā izmēra grāmatas, otrā – lego (Duplo) kluči, trešajā koka kluči, ceturtajā – īpašā atmiņas spēle (īpaša tāpēc, ka koka un liela) un piektajā – Niklāva automašīnas (tas fotogrāfijā nav redzams).
Mūsu bērnu stūrītī ir 5stāvīgs plaukts. Šādi mūsu plaukti izskatās tuvplānā.
Mantas, kas atrodas pirmajos divos plauktos, tiek pakļautas rotēšanai (un vairāk vai mazāk jaunākā bērna interesēm atbilstošākas – īpaši, kad Niklāvs sāka stutēties celīšos un kājās. Droši vien līdzīgi būs, kad Andrejs apgūs šīs jaunās iemaņas). Ja man ir spēks un iedvesma, tad rotācija notiek vidēji reizi divās nedēļās. Kādas lietas plauktā uzkavējas ilgāk, citas mazāku laiku. Arī šeit ir ievērots princips, ka viss, kas bērnam, lai ar konktrēto materālu varētu strādāt, atrodas tā, ka viņš ar abām rociņām var aiznest uz darba vietu. Melnie groziņi (kas iegādāti veikalā Tiger par 1Ls/gab.) tam labi noder. Uzreiz gan piemetināšu, ka dikti izturīgi tie nebūs, bet līdz šim ir labi kalpojuši.
Trešajā plauktā ir mantas, kas nepieciešamas, lai varētu zīmēt un rakstīt – papīrs, zīmuļi un krītiņi. Arī šķēres, uzlīmes un skoči, zīmodziņi. Šajā plauktā mantas vairāk vai mazāk ir vienas un tās pašas. Kā redzams, tad mantu uzglabāšanai, es izmantoju arī saldējumu, biezpiena un visādus citādus trauciņus.
Ceturtajā plauktā pārsvarā atrodas materiāli, kas saistīti ar valodu – skaņu maisiņi, burtu kartītes, burtu spēles un citi uzdevumi.
Gan jau arī Tavam bērnam ir bijušas grāmatas ar magnētiem. Arī manējie nav izņēmums. Šādi tos uzglabāju – katrai grāmatai ir savs magnētu trauciņš, citādāk tie viegli noklīst (jo pie ledusskapja visiem vietas nav. :))
Aploksnēs uzglabāju uzdevumus, kas ir no papīra.
Piem., ziemas tematikai veltīta sniegavīru spēle un valentīndienas sirsniņspēle. Ziemas spēles drīz dosies “ziemas miegā” un tās nomainīs kaut kas pavasarīgi vasarīgs.
Piektajā plauktā ir mantas, kuras es bērniem iedodu, kad nepieciešams strādāt ar kadu konkrētu uzdevumu. Vai arī tādas, kuras pašreiz nav aktuālas.
Montessori bērnu mājās Tu noteikti nevarēsi neievērot paklājiņus, uz kuriem strādā bērni.
Arī mūsu bērniem patīk darboties uz paklājiņa. Tie stāv blakus plauktam aktivitāšu kubā. Bērns ar materiālu var strādāt vai nu pie galda vai uz grīdas/uz paklājiņa. Paklājs palīdz bērnam saprast savas darbošanās robežas un palīdz tās nospraust, darbojoties vairākiem bērniem kopā.
Par paklājiņu savos blogos ir rakstījušas arī Dārgumu Zane un Karīna. Vēl arī šeit var redzēt, kā uz paklājiņa strādā mazais Stefans.
Līdzīga plauktu sistēma mums ir arī augstāk pie griestiem, tad nu tur tiek uzglabātas mantas, kuras gaida savu kārtu, lai nokļūtu vai nu uz šī plaukta vai praktiskās dzīves uzdevumu plauktos. Vēl mūsu darbistabā atrodas arī bērnu grāmatplaukts, kurš bērniem vēl joprojām dikti patīk.
Pirms Dārgumu Zane mainīja dzīves vietu, viņa bija ļoti jauki iekārtojusi istabu savai meitai Emīlijai. Par to Tu vari izlasīt šeit. Iespējams, ka drīz varētu būt kāds ieraksts par jauno meiteņu istabu (Zane, vai ne? :)), jo nu jau gandrīz pusgadu Emīlijai ir māsiņa Jasmīna.
Kā pamanīji, tad mūsu mājās bērnu mantu kastes nav.
Labāk, lai katrai lietai sava vieta nevis viss vienā kokteilī. Tas bērnam palīdz mācīties būt kārtīgam un atgādina to, ka dzīvot ir vieglāk, ja mēs zinām, ka katrai lietai ir sava vieta – jo īpaši tad, ja ģimene paliek arvien lielāka. Es pati gan esmu uzaugusi ar mantu kasti, bet atceros, ka īpaši laimīga nebiju, kad lielajā kastē vajadzēja atrast kaut ko konkrētu. :)
Lai jums pavasarīgi un – neslimojiet (mēs arī centīsimies, bet šodien Adīte ir mazliet apslimusi),
Evelīna :)
* tulk. “It visur”.
Būs, būs… :)) virtuālā ciemošanās jaunajās “mūs-mājās” – jau labu laiku par to domāju, tik nevaru saņemties visu sabildēt..pamazām “briestu” – pēc ziemas logi jānomazgā un tāa… :D Es jau teicu,ka apbrīnoju Tavu prasmi visu tik kompakti salikt, man vajag VIETU, lai es varētu izpausties :D
Tev ir pilnīga taisnība par mantu kokteili. Ilgu laiku cīnījos ar mantu kārtošanu un daļēju šķirošanu, bet arvien tas noāca tajā pašā strupceļā – visas mantas tomēr ir juku jukām kopā pa vairākām kastēm. Kopš ieviesu pilnīgi visu mantu šķirošanu, šī problēma ir prakstiski zudusi. Man liekas, ka bērniem ir baigi saprotama sistēma, ka katra veida lietas ir jāliek konkrētā vietā. Tā, piemēram, kad radies mantu kokteilis istabas vidū, lieku sašķirot mantas un mazie jau zina, kur kas jāliek un tik ļoti nepretojas procesam, jo redz sava darba rezultātu. Istaba tiešām ir kārtīga. Ar izņēmumiem, protams, bet tad pieslēdzos es. ;)