„Viņas bērni pieceļas viņas priekšā un daudzina viņu …” – Salamana pam. 31:2828

Viņa par Tevi sapņoja jau tad, kad spēlējās ar savu lelli. Savos bērnības sapņos viņa redzēja Tevi skrienam pa piemājas dārzu.

Viņa Tevi iznēsāja un bieži nedēļām ilgi viņai rīta agrumā bija arī slikti. Viņa Tevi dzemdēja ar lielām sāpēm un satraukumu, bet tikko viņa izdzirdēja Tavu pirmo kliedzienu un redzēja Tavu sakrunkoto sejiņu, viņa aizmirsa sāpes un raudāja prieka asaras.

Viņa baroja Tevi, un visa viņas pasaule bija ap Tevi. Viņa vakaros iezagās Tavā istabā, lai redzētu kā Tu guli. Viņa bija pārliecināta, ka Tu esi pats skaistākais bērns pasaulē. Viņa vienmēr zināja, kad viņa Tev ir nepieciešama, un pat nakts vidū mēdza ieiet Tavā istabā, lai pārliecinātos, ka Tev ir silti un, ka esi apsegts. Viņa mainīja Tavus autiņus, viņa par Tevi rūpējās, kad biji apslimis.

Viņa uzlika Tev cepuri, uzvilka Tev jaku, pārbaudīja Tavus mājas darbus, pārliecinājās, vai pietiekami pavadi laiku klavierspēlē, un centās savas dienas saplānot tā, lai tiktu uz visām Tavām sporta spēlēm. Viņa Tev nenogurstoši atgādināja, ka jāizmazgā zobi.

Viņas ceptie cepumi lika Tev aizmirst kaimiņu zēnu apsaukāšanos. Viņa ieklausījās Tevī un nesmējās par lietām, kuras saki, kaut citi par to būtu pasmīnējuši. Viņa ticēja Tev pat tad, kad Tev pašam bija grūti noticēt sev. Viņa lūdz par Tevi arī tad, kad Tev likās, ka tas nav nepieciešams. Viņa lika Tev noticēt, ka Tu to vari, lai arī pats domāji, ka to nespēsi. Viņa bija pietiekami stingra, pamācot Tevi un nospraužot robežas, kas deva Tev drošības sajūtu.

Viņa Tevi vienmēr gaidīja, kaut arī nāci mājās vēlu. Kad Tu par to sūdzējies, viņa izlikās, ka ir jau aizmigusi līdzīgi, kā to darīji Tu, kad vēlējies, lai viņa Tevi aiznes līdz gultai, kad pēc gara ceļa biji aizmidzis automašīnā.

Viņa lasīja Bībeli un lasīja to Tev arī priekšā un darīja visu iespējamo, ko mamma var darīt, lai ģimene uzticīgi apmeklētu dievkalpojumus. Viņa darīja Tavu tēti par labāku vīrieti, bez Tavas mammas viņš tāds nevarētu būt.

Viņa lika ielāpus uz Tavām drēbēm un, redzot to, cik ātri Tu no tām izaudz, viņas sirds lūza. Viņa zināja, ka Tu viņai esi Dieva uzticēts uz kādu laiku, un drīz jau atkal māja būs klusa.

Viņa mazgāja trauku kalnus un netīrās veļas kaudzes. Viņa gatavoja ēst pat viskarstākajā vasaras dienā un par to nesūdzējās.

Viņas vispatiesākās lūgšanas bija tad, kad viņa pateicās par Tevi. Viņa piepildīja māju ar patīkamu smaržu, skaistumu un mūziku. Viņa acis bija gaišas, laimīgas un dzīvespriecīgas. Viņa raudāja un uztraucās tūkstošiem reižu par Tevi pat tad, kad neviens to nezināja.

Svētku dienās viņa cēlās agri, lai Tev būtu svētku brokastis un neaizmirstami mirkļi. Tu ne vienmēr pateicies vai palīdzēji pie netīro trauku grēdām pēc tam, bet svētku maltītes, ko viņa gatavoja, būs Tev jaukas atmiņas uz visiem nākamajiem gadiem.

Viņa cepa Tavus mīļākos cepumus un skatījās, kā Tu tos ēd. Ar katru cepumu, kuru Tu apēdi, viņa kļuva vēl priecīgāka un laimīgāka.

Viņa nesāja vecākas drēbes, lai Tev varētu būt skaista izlaiduma kleita. Viņa nebrauca atvaļinājumā un ceļojumos, lai Tu varētu doties uz nometni. Viņa tērēja mazāk naudas saviem hobijiem, lai Tev varētu būt savs mūzikas instruments. Viņa bija apmierināta ar iepriekšējā gada drēbju kolekciju, lai Tev varētu būt jaunās sezonas sporta kurpes.
Viņa uzņēmās Tavas kļūdas un ļāva tētim lepoties ar Taviem panākumiem.
Viņa darīja visas šīs lietas un tūkstošiem citu, un tomēr viņa jutās, ka nav tāda māte, kāda viņa varēja būt.

Mammas, sirsnīgi sveicieni jums Mātes dienā un
visīpašākie sveicieni manējai – Ligitai!
Mammu – Tu esi vislabākā! 

*adaptēts no Ken Pierpont esejas „Mother”

– – – – –

Foto: Andris Sproģis