Beidzot darba galds ir sakārtots un ir radusies arī iespēja ieslēgt datoru. :) Maijs jau drīz būs pusē, tāpēc jāsteidz uzrakstīt, kā mums ir pagājis aprīlis. Aprīlis līdz šim ir bijis notikumiem raibākais mēnesis – esam bijuši gan manas draudzenes kāzās, gan arī vīra mīļās tantes bērēs. Ar bērniem esam runājuši par nopietnām lietām, esam svinējuši Lieldienas un kopīgi apmeklējuši semināru par mūziku. Aprīlī plašāku publiku iepazīstināju ar blogu “Mammas smaids”. Lielāko daļu mēneša pavadījām laukos – Kurzemē. Bet tagad par visu pēc kārtas.

Andrejs šajā mēnesī (7 mēneši):

• ir palicis arvien kustīgāks – lien uz priekšu (kā tārpiņš), tiek uz atpakaļu, veļās šurpu turpu. Reizēm es viņu saucu par iRobot (tie ir robotiņi, kas nepilnu 2h laikā sola iztīrīt visu māju);
• ir nodemonstrējis, kā jāsasit plaukstas;
• spēlējas ar savām kājām – visvairāk ar labo. Ja kājās ir uzvilktas sporta zeķes, tad pirmā tiks norauta labās kājas zeķe;
• bieži saka: “E!” vai “Ē!” ;) Kā arī vienreiz viņš ļoti skaidri pateica: “Lelle!” :D
• kopā ar mammu pabija arī vienā vecmeitu ballītē ;)
• 26. aprīlī iekoda mammai pirkstā – PIRMAIS ZOBS bija klāt, un tagad viss liecina par to, ka arī blakus esošais vēlas tikt laukā;
• turpina pa naktīm ēst un ēst. ;)

Niklāvs (2,6 gadi):

• mēneša sākumā kopā ar māsu un tēti regulāri gāja uz kūti, lai pabarotu un padzirdītu govis un aitas;
• arvien pārliecinošāk skaita, kā arī arvien labāk atpazīst krāsas, sauc tās gan latviski, gan angliski (un es priecājos par to, ka tagad ir pienācis laiks, ka ar Adīti un Niklāvu varu strādāt vienlaicīgi – piem., kopīgi zīmēt ar krāsām vai līmēt kādu māksliņu, vai mācīties burtus, vai kopīgi mazgāt logus un durvis (kas viņiem abiem ļoti patika) … Niklāvs ir tāds pieaudzis un salīdzinoši prātīgs palicis :));
• pirmo reizi piedzīvoja matu apgriešanu ar matu griežamo mašīnīti (pirms tam tas tika darīts ar šķērēm, bet tagad vairs nevarēja riskēt (jo pēdējā reizē viņš pārāk aktīvi grozīja galvu) – viņam matu griešanas process līdz šims ir ne visai paticis);
• piedzīvoja to, kā tas ir, kad durvīs tiek iespiesti pirksti un plauksta (veselas trīs reizes no vietas) – paldies Dievam iztikām bez nopietnām fiziskām sekām (tagad gan abi ar māsu, rādot uz durvīm, gudri nosaka, ka jābūt uzmanīgiem);
• kopā ar māsu un māsīcu Emīliju dodas kopīgās pastaigās.

Adriana (3,11 gadi):

• pirmo reizi savā dzīvē saskārās ar tuva cilvēka nāvi, un man bija jāpastāsta un jāatbild uz daudziem jautājumiem, kas ar to saistīti. Šaja sakarā arī kādā no Montessori blogiem tieši bija raksts par šo tēmu – “When a Loved One Dies”;
• patīk dziedāt un mācīties jaunas dziesmas gan latviešu, gan angļu valodā. Aprīlī īpaši patika šī “If You’re Happy and You Know It!”

• ar prieku kopā ar tēti un brāli ~2 nedēļu garumā gāja palīgā omammai Mairitai uz kūti – baroja govis, teļus un aitas, kā arī skatījās, kā tiek “slaucītas” ;) (jeb slauktas) govis;
• kopā ar Niklāvu un māsīcu Emīliju lasīja grāmatas :)

Evelīna:

• aprīļa sākumā (Zaļajā ceturtdienā) piedzīvoja vīra tantes Irmas jeb Irmiņas aiziešanu mūžībā – un ir ļoti pateicīga par to, ka pēdējas nedēļas varēja būt tik daudz ar viņu kopā – runāt, smieties, pukoties par kādām lietām, kas notiek sabiedrībā un TV, kopīgi paskatīties kādu seriālu. Esmu pateicīga par to, ka vēl pāris stundas pirms viņas aiziešanas manā telefonklausulē atskanēja viņas smiekli (jo teicu, ka Andrejs viņai sūta smaidiņu un tad, kad Andrejs Irmiņai uzsmaidīja, tad Irmiņa vienmēr atsmaidīja atpakaļ un arī iesmējās). Šajā sakarā arī pirmo reizi bērniem stāstīju (cik nu pratu, varēju un mācēju) par to, ko tas nozīmē nomirt, kur cilvēks pēc nāves “dodas” un, kas ar viņu notiek. Tad, kad es Adrianai pirmo reizi pastāstīju, ka Irmiņa tagad ir Debesīs un, ka Jēzus ir viņu pasaucis un, ka viņai vairs nekas nesāp un, ka kopā ar Jēzu viņa ir priecīga … tad Adīte pēc tam noteica – Mammu, pastāsti man vēlreiz. Es esmu tik pateicīga, ka varu pazīt un iepazīt Dievu un, ka Bībelē ir daudz apsolījumi tiem, kas Viņam tic.

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Jāņa ev. 3:16

Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?” Jāņa ev. 11:25-26

Es tam ticu un zinu, ka dzīvošu arī tad, kad es miršu. Un prieks, ka tiem, kas ir Jēzum ticējuši, kas ir atraduši mieru, pie kapa mēs varam teikt – Uz tikšanos!

• liekas, ka aprīļa lielākā atziņa un apjausma ir šīs – “Bērni IR Dieva dāvanas” un “Ģimenei/ģimenē ir spēks”. To īpaši sajutu šajā sēru un skumju laikā. Bērni neļauj dzīvei apstāties, tā turpinās un mums ir jāiet tālāk. Bērni uztver lietas vienkāršāk. Bērni ir mūsu nākotne un man liekas, ka arī Irmiņai (kurai pavisam noteikti piederas arī omammas statuss) bija prieks redzēt, ka viņai ir veseli 9 mazbērni. Ģimenei ir spēks un jo tā ir lielāka, jo dažādus pasākumus ir vieglāk saorganizēt – jā, arī bēres. Viens izdara un sarunā šo, citi atkal kaut ko citu. Pa vidu paraud un atceras aizgājēju, dalās atmiņās, tad atkal turpina organizēt, … un kopā ir vieglāk;

• šogad Lieldienas mums bija citādākas – parālēli Kristus augšāmcelšanās svinībām skumām par Irmiņu;
• Lieldienu gavēnī (40 dienas pirms Lieldienām) nedzēru kafiju (un neesmu vēl atsākusi), neēdu kūkas (cenšos ar tām neaizrautos arī tagad) un šokolādi (arī neesmu vēl atsākusi) un jāsaka, ka pašsajūta ir tīri laba! :)
• kopā ar ģimeni bijām em0cionāli gaišās bērēs;
• 17. aprīlī svinējām mana jaunā bloga – Mammas smaids – dzimšanas dienu!
• biju pie friziera ;)

• kopā ar Andreju piedalījos draudzenes Katrīnas vecmeitu ballītē (bildē uz 10 min iejutos 50-to gadu stilā – vecmeitu ballītes ietvaros bija jauka fotosesija ar attiecīgā laikmeta tērpiem (vaininiece ir arī kostīmu māksliniece));

• kopā ar Andri un Andreju svinējām Katrīnas un Igora kāzas;

• mēneša pēdējā dienā kopā ar mīļo vīru svinējām mūsu laulības septīto gadadienu. Pirmo reizi to svinējām, izbraucot gandrīz divatā no Rīgas uz divām dienām.  Adrianai un Niklāvam bija pirmā pieredze, nakšņojot pie maniem vecākiem;

• kopā ar ģimeni bijām Bērniem Draudzīgs organizētajā seminārā par mūziku. Tas bija interesanti – no malas paskatīties, kā svešā vidē reaģē  mūsu bērni. Jāsaka, ka pirmo pusstundu viņi ar lielām acīm skatījās unvisu vēroja. Un tad pamazām, pamazām atvērās un iesaistījās aktivitātēs. Pēc semināra, braucot mājās, jau varējām dzirdēt kādus fragmentus no dziesmām, kuras nodarbībā tika prezentēas un dziedātas. Un vēl šodien Adriana noteica: “Mēs varētu kādreiz atkal aizbraukt uz to semināru!”;
• “Spēlēsim skolu” projektā jau pavasarī ir iestājies “vasaras brīvlaiks” – jo tik ilgi sabijām laukos.
• pārdomā lietas, kas saistītas ar uzturu. Tā kā mums rados ir svaigēdāji, tad tikšanās reizēs arī runājam par to, ko ēdam un kā ēdam. Man jau patīk iztaujāt cilvēkus un izzināt lietas, tāpēc arī sāku lasīt pāris grāmatas saistītas ar veselību, kā arī regulāri palasu blogu par kombinēto diētu (par skābju un sārmu līdzsvaru uzturā). Pašreiz lasu zemāk redzamo grāmatu “Dinamiska dzīve”, kā arī idejas kādām svaigām receptēm smeļos grāmatā “Svaigēšana, tas ir tik vienkārši”. Vēl iegādājos grāmatu “Zini, ko tu pērc!” , lai mācētu orientēties E-vielu labirintos.

Andris:

• aktīvi iesaistījās lauku dzīvē ;) (kamēr opaps bija apslimis, Andris aizstāja viņu lauku darbos);
• saorganizēja bērniem kūtī fotosesiju “Mazie fermeri” :)
• uztaisīja sievai pārsteigumu un uzdāvināja grāmatu “Montessori from the Start”
• turpināja katru vakaru likt Adīti un Niklāvu gulēt (par ko es esmu ļoti pateicīga), kā arī rūpējās par to, lai klepus sīrups pēc ēšanas tiktu iedzerts un lai bērni katru dienu uzņemtu vairākas krūzes klepu tējas.

Tāds nu ir bijis mūsu aprīlis – dažādu emociju un domu piesātināts.

Kāds ir bijis Tavs aprīlis un par ko Tu varētu jo īpaši pateikties?

Skaistu maija mēnesi vēlot,
Evelīna :)

– – – – –

Foto: Nokia C3