Adrianas trīs gadus svinējām “Burtu ballītē”. Adrianai attiecīgajā brīdī ļoti patika burti un dažādas skaņu spēles (arī pašreiz viņai patīk gan burti, gan spēles par un ap burtiem).

Mums ir paveicies, jo pie mājas ir dārzs. Ja vēl spīd saulīte, tad svinības pavisam noteikti tiek plānotas svaigā gaisā.

Dārzu dekorēju ar dažādiem A4 izmēra burtiem, kas bija uzdrukāti uz krāsaina (pacietāka – 160 gr) papīra, izgriezti un pielīmēti vai nu pie attiecīgā priekšmeta (piem., pie vārtiņiem bija pielīmēts burts “V”, pie mājas durvīm “D”, uz loga “L” uz jumta “J” :)), vai ar skoču piestiprināti pie kanapē kociņiem un iesprausti zemē (piem., pie pienenes bija burts “P”, pie atraitnītes “A” un pie priedes “P”) kā arī ābeles un plūmes zaros krāsainās lentās bija iekārti ar attiecīgajiem kokiem saistīti burti (piem., ābelē bija iesieti tādi burti kā “Ā” – ābele, “Z” – ziedi, zars, “S” – smarža, stumbrs, “M” – miza”, “K” – kūka (ābolkūka)).

Svinību dekorācijas tika ieturētas 4 krāsās – dzeltenā, sarkanā, zilā un zaļā.

Pasākuma programmas galvenie momenti bija šie:
* Svinību svinīga atklāšana un svētku dalībnieku sveikšana (tas sevī ietvēra arī pateicības lūgšanu par mazo jubilāri un svētku mielastu);
* Cienasta baudīšana;
* Dzimšanas dienas ilustrācija Montessori stilā;
* Viesus īsi iepazīstinājām ar “Laika kapsulu” (svinību laikā,  kādā brīvākā brīdī, viņiem bija iespēja iepazīties ar kastes saturu);
* Tālāk svētku programmā sekoja iepazīšanās spēles vecākiem un lielajiem brāļiem un māsām. Mazie svētku dalībnieki bija jau devušies spēlēties uz šūpuļtīkļu vai braukt ar riteņiem un pieaugušie tika likti pie darba. :)

Pirmā spēla bija “Haribo lācīši”. Visi sasēdāmies aplī un palaidām uz riņķi trauku ar krāsainajiem gumijas lācīšiem. Katrs varēja paņemt tik, cik vēlas (es gan piekodināju, lai ņem tā, lai pārējiem arī pietiek, lai kāds nepaņem visu trauku ;)). Kad lācīši bija paņemti, tad es vaicāju, kuriem no viesiem ir, piem., sarkans lācītis. Tiem, kuriem bija, vajadzēja pastāstīt pārējiem par kādu savu hobiju vai aizraušanos. Ja kādam bija divi sarkanie lācīši, tad vajadzēja pastāstīt par diviem hobijiem vai divas lietas par savu hobiju. Katrai lācīšu krāsai bija kāda tēma, par kuru viesim, kurš attiecīgo lācīti bija paņēmis, bija kaut kas jāpastāsta.

Tātad
sarkanais nozīmēja hobiju,
oranžais – vajadzēja pastāstīt par skaistāko ceļojumu/vietu, kurā ir būts vai arī jāpastāsta par vietu, uz kuru kādreiz vēlētos aizbraukt,
dzeltenais – viens no spilgtākajiem, prātā paliekošajiem, pozitīvākajiem vai neveiklākajiem dzīves momentiem,
zaļš – mīļākais ēdiens un
balts – jebkura no augstāk pieminētajām tēmām.

Pēc šīs spēles viesi tika sadalīti komandās un viņu nākamais uzdevums bija izveidot pēc iespējas vairāk vārdus, izmantojot burtus no jubilāra vārda un uzvārda, resp., Andriana Meredita Sproģe. Interesanti, ka viesiem ļoti labi veicās, vidējais izdomātais vārdu skaits bija ~50.

Kamēr lielie domāja un rakstīja vārdus, mazajiem bija iespēja uzspēlēt “Skaņu spēles”. Bērniem tika izdalītas lapiņas ar attēliem un es ar telefona starpniecību atskaņoju dažādas skaņas. Bērniem vajadzēja atpazīt, kas tas ir, ko viņi dzird, piem., vai tas ir zāles pļāvējs, vai klavesīns, vai ūdens liešana glāzē. Spēlējām arī spēles ar burtiem un skaņām.

Paralēli bērniem bija iespēja spēlēt spēli ar pupu maisiņiem – mest mērķī (kastē, kuras vienā no sāniem bija izgriezts caurums burta A formā).

* Un tad jau bija laiks svētku kūkai jeb kēksiņiem: katram viesim bija iespēja tikt pie personificēta garduma. :)

Pēc kūkas pieaugušie turpināja sarunas, bet bērni – rotaļas.

Pēc mēneša jau Adītes 4. dzimšanas diena! Pamazītiņām lieku kopā domas un idejas, kā šo dienu padarīt viņai īpašu. Nu redzēsim, kas no visa tā sanāks. :)

Varbūt Tev ir kādi ieteikumi un idejas jaukai bērnu ballītei?

Jauku nedēļas turpinājumu vēlot,
Evelīna :)

– – – – –

Foto: Andris Sproģis