Jāsteidz veikt ieraksts par jūniju, jo ar katru jūlija dienu arvien mazāk atceros iepriekšējā mēneša piedzīvojumus. Jūnijs lielā mērā bija saistīts ar manu māsu Kristiānu. Jā, man ir vecākā māsa Kristiāna, kura ar ģimeni jau daudzus gadus dzīvo ASV. Viņa ar vīru ir zinātnieki un viņu ikdiena paiet Northwestern University, veicot dažādus eksperimentus, tos aprakstot, mācos studentus un darot citas ar zinātni saistītas lietas.

Tagad mēģināšu atcerēties, kādi mums katram ir bijuši jūnija spilgtākie momenti. Biju jau piemirsusi, ka jūnijā mēs iesoļojām ar klepus paliekām no maija mēneša. Prieks un pateicība, ka ar to veiksmīgi tikām galā.

Andrejs (nosvinēja 9 mēnešu jubileju)

• Pirmo reizi iepazinās ar brālēnu Maksimiliānu (jeb kā mēs viņu saucam – Maksi). Brālēnam novembrī būs 4 gadi. Andrejs Maksim ļoti patika. Brālēns tāda mīlīgā balsī teica: “Andrējs, Andrējs!” Un tad mīļoja un spaidīja gan rokas, gan kājas un galviņu glaudīja, kad vien radās iespēja un nebija citu interesantāku aktivitāšu. :)
• 2 dienas pirms savas 9 mēnešu jubilejas uzsāka, tā saucamo, bērna vadītu ēšanu jeb Baby Led Weaning. Tas izskatījās tā: Andrejs tika apsēdināts barošanas krēsliņā, iesprādzēts, un tad viņam uz “galdiņa”/paplātītes noliku bumbiera šķēli. Viņš pats pēc tās pasniedzās un sāka ar to iepazīties. Par bērna vadītu ēšanu vari lasīt arī Muki.lv blogā. Pieminētajā blogā ir arī links uz raidījumu “Ģimenes studija”, kurā par šo tēmu tika runāts. Un šeit mammas Daces (arī piedalījās raidījumā) pieredze. Andrejs jūnijā paspēja nogaršot arī banānu, bumbieri, ābolu, arbūzu un burkānu.

• Nodemonstrēja savu prasmi apsēsties un notupties uz celīšiem.
• Ļoooti ātri lien un nokļūst visur, kur nepieciešams, kā tāds mazs izlūks. :)
• Sagaidīja savu trešo zobu.

Niklāvs (2,8 g.v.)

• Viens no centrālajiem mēneša notikumiem (vēl bez tā, ka satika un bija kopā ar savu brālēnu Maksi) ir tikšana pie sava braucamā. Pirmajā vakarā bija tāda draudzīga iepazīšanās ar jauno braucamrīku, nākamajā dienā jau drosmīgāka, bet tās pašas dienas vakarā jaunais arods bija jau rokā. Tagad brauc tā, ka prieks. Niklāvam patīk braukt pa peļķēm – ieskrieties un tad ripot cauri, paceļot kājas gaisā. Pagriezienus arī “izņem” ar paceltām kājām. Un dikti patīk braukt pa kalniņiem. Izskatās, ka nākamvasar viņš varēs braukt ar Adrianas pašreizējo riteni un jau bez palīgritentiņiem. Arī par līdzsvara riteņiem izsmeļoši aprakstīts Muki.lv blogā.

• Apgūta vēl kāda svarīga prasme – Niklāvs iemācījās nokāpt no divstāvīgās gultas! Vairs nav jāklausās: “Mammu! Tēti! Nocel! Lūūūdzu!” :)
• Patīk iet pa ielu, kur ir daudz mašīnas un zina nosaukt lielāko daļu mašīnu marku. Ja nezina, tad prasa: “Kas šī ir par mašīnu?”
• Mīl daudz lēkāt no klubkrēsla pufī, no galda pufī un arī vienkārši no galda uz grīdas.
• Kopā ar māsu, brāli, mammu un citiem draugiem un radiem vairākas reizes bija ZOO (mūsu ģimenei tika uzdāvināts ZOO abonoments, tad nu tagad cītīgi to izmantojam ;)).
• Ir sācis teikt “gaisma”, pirms tam bija tikai “gamsa”.

Adriana (4,1 g.v.)

• Sagaidīja brālēnu Maksi un spēja ar viņu arī komunicēt. Maksis runā poliski un saprot angliski. Pēc kopā būšanas ar Maksi, Adriana mēdz man teikt: “Let’s go!” (no angļu val. – Ejam!)
• Tika pie brīnišķīgas dzimšanas dienas dāvanas – Montessori materiāla “Metāla ieliktņi”. Savos blogos par tiem ir uzrakstījušas gan Karīna, gan Zane.

• Pēc tam, kad bija darbojusies ar metāla ieliktņiem un uztaisījusi savu grāmatiņu, iemācījās pati uzrakstīt savu vārdu. Zem katra darbiņa vajadzēja paraskstīt vārdu (darbiņi bija kādi 10). Tā nu veiksmīgi pārrakstot vārdu uz katras nākamās lapas, Adrianai jaunā prasme bija rokā. Grāmatiņa radās visus darbiņus saskavojot kopā.
• Adrianai arvien vairāk iepatīkas spēļu laukumā kāpelēt pa virvju piramīdām. Man ļoti patika vērot, kā viņa mācījās šo prasmi. Pa vienam “pakāpienam”. Uzkāpa vienu posmu un nokāpa. Tad kāpa divus un nokāpa. Patrenējās. Un tad jau mēģināja trīs.
• “Paņēma mani uz izbrīnu”, zinot pateikt, kura ir labā puse un kura – kreisā. To laikam viņai omamma Ligita būs iemācījusi, jo pēc vienas ciemošanās reizes viņa sāka šīs zināšanas demonstrēt.
• Mani pārsteidza, kad mēneša beigās noskaitīja pantu no Bībeles: “Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Efeziešiem 2:10) Katru dienu, liekot kalendāru, bijām šo pantu skaitījuši un tagad viņa to zina no galvas.

Adrianas spilgtākos jūnija izteicienus lasi sadaļā “Bērni runā”.

Evelīna

• Sagaidīju mīļo māsu un viņas dēlu.

• Kopā ar Andri izmantoja pēkšņi radušos situāciju un izbrauca randiņā ar riteņiem. Līdz ar to arī atklāju velo sezonu pēc vesela gada pārtraukuma. Ā, cik tas bija forši! Randiņš bija stundas garumā un sevī ietvēra braucienu uz veikalu pēc pamperiem. :) Tas bija mūsu pirmais velo randiņš pēdējo gadu laikā. Paldies mūsu bērnu māsīcai @annaroze par bērnu pieskatīšanu! :)
• Pāris reizes izdevās ar riteni vienai pašai izbraukt pa rajonu. Kā man tas patīk! Protams, vislabāk man to patiktu darīt kopā ar vīru, bet forši arī vienai pabraukāt un galvu pavēdināt.
• Jūnijā atsākām regulārās tikšanās ar Krūmiņu dienu Zani. Kopā ar bērniem skudras pētījām, tauriņus tēlojām un uz spēļu laukumu braukājām (respektīvi, bērni brauca ar riteņiem, un mēs ļoti ātrā solī mēģinājām viņus panākt.
• Piedzīvoju savu 4to twitter darījumu un, pateicoties @kaada_mamma, Niklāvs tika pie sava līdzsvara riteņa.
• Vinnēju twitter konkursā, kas bija tapis sadarbībā ar @Babyroom_lv un @BellaLatvia. Tagad mums ir tāda zolīda sarkana soma, kurā varam salikt ne tikai pamperus, bet vēl visādas ar bērniem saistītas lietas, kad kaut kur dodamies.
• Līgo dienā uztaisīja lielo revīziju jeb kā saka angliski “decluttering day“. Beigās tapa ~10 RIMI sarkanie maisi ar dažādiem apģērbiem un apaviem, kurus nodevām tālāk.
• Pirmo reizi biju Zolitūdes tirdziņā – pirku zemenes un pabiju arī vietējā humpalu bodītē. Pirmajā reizē iegādājos seklo mafinu/kēksiņu pannu par 0,50Ls! :) Tā noder bērniem šķirošanas vingrinājumiem (un arī dažādām lomu spēlēm) un arī mazus kēksiņus jau pamanījos uzcept.

Andris

• Turpina fotogrāfēt laimīgus cilvēkus viņu vienā no visīpašākajām dienām;
• Tiekas arī ar ģimenēm un pāriem, lai iemūžinātu viņus skaistās bildēs;
• Fotogrāfē arī savu ģimeni un palīdz mums veidot skaistas atmiņas. Šeit ieskats mūsu vasarā.

Un tagad domās jau gatavoju jūlija ierakstu! Ja es vēl mācītos skolā, tad man tagad ieslēgtos signalizācija, ka vasaras jau tuvojas septembrim – skolai! :) Ik pa brīdim tikai iedomājos – neticami, bet Andrejam drīz būs gada jubileja!

Bet tagad turpināsim baudīt vasaru (arī lietainu)!
Ar sveicieniem,
Evelīna :)

– – – – –

Foto: Andris Sproģis