Iespējams, ka arī Tavai meitai ir vēlme lakot nagus. Adrianai (4,3 g.v.) šāda vēlēšanās nav nekāds retums. Pati viņai nagus esmu lakojusi tikai vienu reizi un tas bijs pirms kādas dzimšanas dienas ballītes, kurā “dress code” bija rozā. Tā nu mēs toreiz nokrāsojām rozā nagus un gājām ciemoties.

Adriana šad un tad sev nokrāso nagus ar krāsainajiem zīmuļiem vai tintes pildspalvām.

Lai varētu patrenēties nagu lakošanā, uztaisīju Adrianai šādu uzdevumu (ideja ieraudzīta šeit). Viss, kas tam nepieciešams, ir papīrs, zīmulis un nagu laka.

Es apvilku savas plaukstas, uzzīmēju nagus un
Adrianas uzdevums bija tos nolakot – izkrāsot.

Dažus nagus nolakoju es pati, bet pārējos – Adriana.

Šo uzdevumu viņa izpildīja pāris reizes un ar to nagu lakošanas vēlme ar īsto nagu laku uz kādu laiku bija pārgājusi.

Nākamais uzdevums no tēmas “Skaistumkopšana” bija make-up uzklāšana. :)

Izprintēju viņai meitenes/sievietes seju un ļāvu ar savām mazlietotajām acu ēnām, vaigu sārtumiem un lūpu spīdumiem padarboties. Arī šis uzdevums Adrianai patika. Pēc tam viņa pajautāja, vai var uzkrāsoties pa īstam – uzkrāsot savas acis. Atļāvu. Pēc tam mācījāmies, kā kosmētika ir jānoņem.

Pagaidām gan esam runājušas, ka biežāk krāsojas mammas, bet meitas var majās izmēģināt, ja mammas atļauj.

Jāsaka, ka kopš Montessori kursos mums pieminēja to, ka Montessori pedagogam ikdienas darbā ar bērniem nevajadzētu būt krāsotiem nagiem (lai nenovērstu bērna uzmanību no materiāla), arī es vairs tos nelakoju. Katrā ziņā stipri retāk kā kādreiz.

Bet ne jau lakotie nagi vai make-up padarīs mūs skaistas, pareizi? Vien tikums, tikums! :) Lai mums izdodas savām meitām būt par labiem piemēriem (un nesatraucieties, arī es esmu tikai ceļā uz “piemēru”, kuram vērts sekot)!

Ar sveicieniem,
Evelīna :)