Turpinot tēmu par kukaiņiem,  “Spēlēsim skolu” ietvaros septembrī macījāmies par bizbizmārītēm.

Mūsu kopā būšanu iesākām ar jauku pastaigu pa rajonu. Visi bērni bija uz/ar riteņiem – lielākie uz divriteņiem un jaunākie uz līdzsvara riteņiem, bet Andrejs uz saviem trim riteņiem (ratos :))

Pēc pastaigas bijām saguruši un gatavi iestiprināties.
Pagatavojām sāļās bizbizmārīšu maizītes.

Tās gatavojām, izmantojot galetes, svaigo sieru, pētersīļlapiņas, ķirštomātiņu, kas pārgriezts uz pusēm (spārniņiem) un olīves, kas pārgrieztas uz pusēm (galvai). Dažas no olīvju pusītēm sagriezu vēl smalkāk, lai varētu uzlikt bizbizmārītei punktiņus. Ideju noskatījāmies šeit.

Kamēr ēdām maizītes, Zane mums pastāstīja par to, ka reiz no Austrālijas uz Ameriku tika aizvesti kukaiņi, kas nodarīja pāri apelsīnu kokiem. Fermeri ilgi prātoja un izdomāja, ka situāciju varētu glābt bizbizmārītes, tāpēc no Austrālijas tika atvests daudz, daudz bizbizmārīšu un rezultātā apelsīnu koki tika izglābti.

Runājām par to, ko ēd bizbizmārītes, par to kādas tās izskatās un kur dzīvo.

Pēc tam, kad sāļās maizītes bija apēstas, Zanes vadībā taisījām saldās bizbizmārītes. Lai tās pagatavotu, izmantojām nektarīnus (spārniņiem), zaļās vīnogas (galvas vietā) un izkausētu tumšo šokolādi (punktiņiem). Punktiņus “mārītēm” likām ar zobu bakstāmo, kurš iemērcēts izkausētajā šokolādē.

Kamēr mammas pabeidza dzert savas tējas, pārrunāt aktualitātes un nākotni, bērni savā starpā padraudzējās un paspēlējās.

Tad sanācām atkal visi kopā un enciklopēdijā apskatījāmies atvērumu par kukaiņiem – sameklējām bizbizmārīti un izlasījām attiecīgo informāciju par tām.

Parunājām par mārītēm, kas dzīvo Latvijā. Parādīju bērniem fotogrāfijas ar divpunktu mārīti, ar septiņpunktu mārīti (tā esot Latvijā visizplatītākā) un ar vēl dažādām mārītēm, lai bērni redz, ka mārītes ir ne tikai sarkanā krāsā, bet arī melnā un dzeltenā.

Zemāk var redzēt, kā Adriana skaita desmitpunktu mārītei punktiņus.

Izmantojot grāmatiņu (Līgas Kristas dāvināto :)) “Arī mēs varam tā!”, izpildījām divus vingrinājumus, kas saistīti ar mārīti.

Mārīte iet ciemos pie gliemeža un rāpo, rāpo, rāpo …

… un mārīte nokrīt no lūztoša stiebriņa un guļot uz muguras tirina gan kājiņas, gan rociņas.

Un tad no grāmatas “Pirkstiņu rotaļas” mācījāmies/skaitījām šo skaitāmpantu:

Mārīte pa roku lien,
Augšup, augšup, augšup vien! (Ar labās rokas četriem pirkstiem “tipina” tāpat kā mārīte pa kreiso roku uz augšu līdz elkonam.)
Piesit savām kājiņām, (Viegli labās rokas pirkstus pasit par kreiso roku.)
Žvikts – uz savām mājiņām! (Sasit plaukstas un paslpēpj rokas aiz muguras.)

Kad bijām gan paši izskustējušies, gan pirkstus izkustinājuši, tad Zane bērniem pastāstīja, kā bizbizmārītes sauc angliski un, ka šajā vārdā ir arī vārds “lady” un, vaicājām meitenēm, ko dāmām un lēdijām patīk darīt ar nagiem?  Jā, krāsot! (Pirmā atbilde gan bija: “griezt”). Tad nu, iedvesmojoties no šīm mārītēm, ar nagu laku krāsojām savējās (mēs nokrāsojām piena pudeļu vāciņus).

Annas bizbizmārītes.

Adrianas bizbizmārītes.

Evelīnas bizbizmārītes.

Jāsaka, ka šis bija dikti “smaržīgs” pasākums. Trepju telpla vēl kādu laiku pēc tam izteikti smaržoja. Veidojām mārītes un ar Zani domājām, ka manikīrēm darbs nav joku lieta, ja visas dienas garumā ir jāelpo nagu lakas izgarojumi.

Un tikšanās noslēgumā, meklējām bizbizmārītes. Kamēr krāsojām, kopā ar bērniem runājām par Jēzu un par to, ka arī Jēzus līdzīgi kā bizbizmārītes nāca pie mums, lai mūs glābtu. Mēģinājām iemācīties Bībeles pantu “Kalpojiet cits citam mīlestībā” (Galatiešiem 5:13) un runājām par to, kā mēs varam kalpot/palīdzēt citiem – savām mammām, tētiem, brāļiem un māsām, draugiem. Izskanēja tādas domas kā “palīdzēt sakārtot māsai istabu”, “palīdzēt uztaisīt ēst”, …

Kad bizbizmārītes bija atrastas, tad bērni atkal mazliet paspēlējās un tad jau Krūmiņi devās pretī tētim.

Un kā par laimi, Andrejs visu mūsu kopīgo mācīšanās laiku nogulēja. ;)

Lai jums jauka rosīšanās kopā ar bērniem,
Evelīna :)

P.S. Un atkal no jauna secināju, ka divām mammām ir vieglāk nekā vienai. Gan pacietības vairāk pietiek  (piem., kad krāsots tiek ne tikai pudeļu vāciņš ;)), gan enerģijas visus nodarbināt, sagatavot visu vajadzīgo un pēc tam arī kopīgi nokārtojot. Tāpēc mammas – metieties kopā un darbojieties kopā, tā būs vieglāk gan fiziski, gan emocionāli. :)

– – – – –

Telefonfoto: Evelīna Sproģe un Zane Krūmiņa