Pērlītes un pincete

Šodien parādīšu darbiņu ar pinceti un pērlītēm.

Lai veiktu uzdevumu ir nepieciešams paliktnītis, pincete (pirkta veikalā “Lielvārds” uz Biķernieku ielas, ja nemaldos, tad maksāja 1,2 Ls), pērlītes un kaut kas, kur varētu pērlītes salikt. Mūsu gadījumā tas ir delfīns, kuru mums uzdāvināja Krūmiņu dienu Zane (komplektā ar vakar pieminēto/rādīto “puķīti”). Delfīna vietā varētu būt arī ledus saldējamais trauciņš vai kāds cits trauks ar iedobītēm.

Ir labi, ja viss, kas nepieciešams uzdevuma veikšanai ir uzlikts uz paplātes vai atrodas kādā kastē vai groziņā. Lai bērns ņemot paplāti/kasti/groziņu, uzreiz paņemtu visu, kas viņam nepieciešams uzdevuma veikšanai. Kamēr vēl nebijām iegādājušies paplātes, es bieži izmantoju kurpju kastes un to vākus.


Sagatavojam visu uzdevuma veikšanai.
Pērlītes atrodas kreisajā pusē, lai, liekot tās uz delfīna, būtu kustība no kreisās puses uz labo – rakstīšānas un lasīšanas virziens.

Pērlītes ir tieši tik, cik uz delfīna ir tam paredzētas vietas. Bērns redz, ka uzdevums ir paveikts, ja trauciņš ir tukšs un delfīns noklāts ar pērlītēm.

Trauciņš pērlītēm ir izmazgāts pirkstiņkrāsu trauciņš. Pērlītes ir no veikala “Tiger”.

Lai jums rosīga darbošanās,
Evelīna :)

Advertisements

10 thoughts on “Pērlītes un pincete

  1. Sveika, Ilze!
    Kad bērnam rādi vingrinājumi, tad demonstrē to, pērlītes liekot kreisajā pusē, jo kreiļi tāpat kā labroči raksta un lasa no kreisās puses uz labo.
    Montessori ir teikusi, ka jāļauj un jāmudina bērns strādāt ar abām rokām, Varbūt var mudināt/izaicināt labroci (ja viņam jau pārliecinoši sanāk ar vienu roku) šo uzdevumu veikt ar otru roku? Man gan pašreiz liekas, ka tas tiešām varētu nebūt viegli. :)
    Šo principu (mudināt strādāt ar abām rokām) var izmantot, piem., strādājot ar puzlītēm, kurām ir puļķīši (jeb ar Montessori materiālu “Cilindru bloki), mēs tiekam aicināti mudināt bērnu, lai viņš pie darba liek arī otru roku – tas viss nāks par labu bērna smadzeņu attīstībai.
    Pie materiāliem, kur ir kaut kas jāapvelk, piem., smilšpapīra burti vai cipari, bērnam demonstrējumu varētu rādīt otrādi kā kreilim. Bet praktiskās dzīves vingrinājumos, var rādīt atceroties par lasīšanas rakstīšanas virzienu.

  2. Sveiki!
    Man tāds vispārīgs jautājums par Montessori tēmu. Kā šī metode skatās uz bērna improvizētu darbību ar visiem šiem materiāliem? Piemēram, zinu, ka kaut vai šo konkrēto aktivitāti, mana 3gadniece varbūt pāris reizes izpildītu, bet tad delfīns tiktu iesaistīts lomu spēlēs un pērlītes kļūtu par “kūku” sastāvdaļu, kas šķīvīšos tiktu pasniegtas pie “tējas”. Pēc Montessori tas tiek akceptēts jeb piederumi jāizmanto tikai kā paredzēts?

    1. Sveika, Gunta!
      Paldies par jautājumu! Montessori pedagoģijā vingrinājums kalpo konkrētam mērķim un ar materiālu veicams konkrēts uzdevums. Iespējams, ka Montessori bērnu dārzā bērnu mudinātu izvēlēties kādu citu darbiņu, ja ar šo tiktu sāktas spēlēt lomu spēles. Taču domāju, ka mājas apstākļos un vēl “lomu spēļu periodā” tas būs neizbēgami, ka bērns arī vingrinājumam paredzētās lietas iesaistīs savās spēlēs. Manai draudzenei (arī Montessori mammai) meita arī spēlē lomu spēles un iesaistīts tiek gandrīz viss Montessori materiāls. :)

      1. Paldies! Jā,šo esmu lasījusi. Šobrīd ir tieši tā, ka mēģinu saprast, kas man un mazajai tuvāks – Montessori vai Valdorfa pedagoģija. Sliecos uz Valdorfu. Tikai nezinu, varbūt nemāku meklēt, bet ir daudz informācijas par Montessori, bet par darbošanos “Valdorfa stilā” mājas apstākļos neko īpaši neesmu atradusi.

  3. Gunta, vai šajā lapā esi skatījusies. Varbūt atrod tieši to, kas vajadzīgs: http://krokotak.com/2012/10/i-darvoto-ozhivya/
    Valdorfam un Montessori ir daudz kopīgā, bet ir arī būtiskas atšķirības. Man ļoti patīk, ka Montessori runā ar bērna sensitīvajiem periodiem, kad bērns it kā “atveras” vienai vai otrai lietai, piem., burtu apguvei, lasītprasmes apguvei, matemātikai, … Montessori saka, ka tajā brīdī, mammai vai pedagogam to vajag izmantot un vajadzētu piedāvāt materiālus, kas palīdzētu nepieciešamās prasmes apgūt. Šajā sensitīvajā periodā bērns ir jūtīgs uz vienu vai otru aktivitāti un vēlas to darīt atkal un atkal. Piem., visur redz un sauc burtus. Iet un pēta ciparus. Grib tikai griezt ar šķērēm. Tagad mūsu Andrejam (1 gadiņš) ir staigājamais periods. Ir apgūta jauna prasme un būtu labi neradīt šķēršļus tās apgūšanai, piem., ļaut pastaigā doties ar kājiņām nevis pa visu varu sēdināt ratos (es gan pagaidām sēdinu, lai varu turēt līdzi brālim un māsai ;)).
    Valdorfs par šiem periodiem nerunā, viņš vairāk saka, ka pirmajos 6 dzīves gados bērnu ar burtiem un matemātiku nevajag apgrūtināt (tas ir man pārfrāzējums).
    Es atkal būtu par to, ka, ja bērns ir “atvērts” matemātikai, tad tikai dot, cik viņs ir spējīgs ņemt pretī. :)
    Krūmiņu dienu Zane (http://kruminudienas.blogspot.com/) ir izlasīju labu grāmatu par Valdorfpedagoģiju un viņa jau ir paspējusi salīdzināt šīs abas no mammas un savu bērnu perspektīvas, varbūt varam sarunā iesaistīt arī viņu. Zanei izskatās, ka viens no viņas bērniem ir Montessori bērns un otrs – Valdorfa. :)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s