Iepriekšējā blogierakstā pieminēju domu par to, ka pieaugušie ir vairāk orientēti uz galamērķi, bet bērni uz pašu procesu. Vienu pēcpusdienu bērniem piedāvāju pagatavot zemāk attēlā redzamo sveci. Ideja tika ieraudzīta šeit. Iedevu bērniem visus nepieciešamos materiālus – plastilīnu, tualetes papīra rullīti un parādīju, kas būtu darāms. Kamēr bērni mīcīja plastilīnu, veidoja čūskiņas/desiņas, es ātri pagatavoju savu sveci, lai tā stāvētu viņiem priekšā un kalpotu par iedvesmu.

Niklāvs darbojās daudz un dikti. Aplīmēja tualetes papīra rullīti un tad atkal visu aplīmēto noņēma nost. Vēlāk sabāza visu plastilīnu rullīša iekšpusē. Pēc tam viss plastilīns tika saspiests vienā lielā plastilīnčupā. Niklāvs bija ļoti apmierināts ar darbošanās procesu un arī rezultātu (atzīšos man bija mazliet žēl, ka, samīcot visas košās krāsas kopā, sanāca tāda brūnīga masa :)).

Adriana ar māsīcu Emīliju arī darbojās – mīcija un spaidīja, virpināja desiņas un mēģināja pagatavot savas sveces (viņām pašreiz ir copy/paste periods – viņām patīk veidot ļoti līdzīgus darbiņus). Jāsaka, ka viņas vairāk runāja, kaut ko spriedelēja un padziedāja nekā nodevās galamērķa sasniegšanai. ;)

Zemāk var redzēt Adrianas veikumu.

Bērniem ļoti patika process, viņiem patika mana svece, bet viņiem nebija tik svarīgi līdzīgu darbiņu uztaisīt pašiem.

Zemāk var redzēt kādus man svarīgus citātus (balstoties uz manu audzināšanas stilu, ko es saucu par autoritatīvitotalitāru ;)) no video semināra par bērnu audzināšanu. Viens no tiem ir arī par procesu un galamērķi. Šī lapa man ir izdrukāta un pielikta pie darba galda par atgādinājumu. ;)

Lai jums jauks dienas turpinājums un baudiet laiku kopā ar bērniem nesteidzoties (kā labu tēju). :)

Ar sveicieniem,
Evelīna :)