Aizvadītajās dienās noskatījos dokumentālo filmu LA EDUCACIÓN PROHIBIDA, ar kuru pavisam noteikti gribu padalīties. Tā ir filma, kuru ieteiktu gan vecākiem un vecvecākiem, gan skolotājiem un skolu direktoriem un ar izglītību saistītām amatpersonām (pēdējām pavisam noteikti).
Filma ir par izglītības sistēmu, par skolām, par to, kā tās radās, kāpēc bērnus dalīja pa klasēm, par to, kas izstrādā mācību plānus, cik daudz tie ir saistīti ar reālo dzīvi, un kāpēc vispār bērniem ir jāiet skolā. Filmā tiek izvirzīts jautājums – kas ir izglītības mērķi? Mācīties? Ko mācīties? Zināšanas? Filma ir par to, kas bērniem skolā ir visvairāk vajadzīgs, kā viņi mācās vislabāk, ko varētu lietas labā darīt – kā iziet ārpus tradicionālās skolas sienām. Tā aicina mūs domāt un diskutēt par atšķirīgām izglītošanās formām.
Filma ir fenomens, tai ir 704 (!!!) līdzautori, tajā ir vairāk nekā 90 intervijas ar skolotājiem, profesoriem, grāmatu autoriem, mammām un tētiem. Filma mums dod ieskatu 8 Dienvidamerikas valstīs, to izglītības formā un skolās (ļoti līdzīgas (ja ne tādas pašas) problēmas kā pie mums).
Filma ir gara (mazliet virs 2h, tā ir spāņu valodā ar angļu subtitriem, tie atrodami zem burtiņiem “cc”, kas ir blakus iespējām mainīt filmekrāna lielumu), tāpēc man tās noskatīšanās prasīja vairākas dienas. Ar trīs maziem bērniem noskatīties šādu filmu vienā reizē ir diezgan pagrūti. ;)
No filmas ļoti uzrunāja kadri, kuros attēloti bērni darbojamies sagatavotā vidē – vai tās būtu iekštelpas vai dārzi un pagalmi (ne tikai Montessori, bet arī Valdorfa un citās Brīvajās/no tradicinoālajām skolām atšķirīgajās skolās).
Tiešām iesaku!
Saulainu nedēļas nogali vēlot,
Evelīna
P.S. Ja izdodas filmu noskatīties, priecāšos par Tavām pārdomām un atziņām komentāru sadaļā.
Mammas smaids 
Paldies par interesanto rakstu. Es nevaru atrast filmas variantu ar subtitriem. Kur meklēt? Gan viņu mājas lapā, gan Jūsu raksta videolinkā ir vienkārši spāņu valodā???
Sveika, Baiba!
Vai Tev izdevās tikt pie subtitriem? Ja nē, tad tie “slēpjas” zem burtiņiem “cc”, kas ir uz tās pašas “rindas”, kur iespēja mainīt filmekrāna lielumu.
Lai izdodas!
Paldies par padomu, tiešām nezināju, kur jāspiež. Tagad viss kārtībā.
Tad labi! Papildināšu rakstiņu ar šo ieteikumu! :)
Gribu izteikt lielu paldies par šīs lieliskās filmas ieteikšanu!
Pēc profesijas esmu skolotāja, bet eju uz darbu ar dalītām jūtām un tas ko man nesen teica viena no manas audzināmās klases skolniecēm pilnībā saskan ar šīs filmas domu- skola ir kā cietums, tikai cietumā atšķirībā no skolas ir bezmaksas pusdienas…..
Skarbi vārdi un man nav argumentu, lai atspēkotu šo skaudro patiesību, jo ne manas domas būtu svarīgas, bet tas, ka bērni skolā jūtās kā cietumā.
Nu ko…mēģināšu šo filmu ieteikt tālāk, lai gan domāju, ka daudziem to būtu grūti pieņemt, nenoliegšu arī man dažkārt gribās to apšaubīt, lai gan tas ir vienkārši zināšanu un pieredzes trūkums par to kā vēl citādāk mēs varētu dzīvot un protams arī es esmu augusi tradicionālajā skolas sistēmā, kas “apgriež spārnus” un nosprauž robežas un iemāca, ka ārpus tām ir bīstami.
Liene, paldies par šo komentāru! Un, lai izdodas ar šo filmu iepazīstināt arī kolēģus un, lai izdodas arī kaut ko pamainīt skolā (klasē), kurā strādā – kaut mazliet.