Andrejam nu jau ir gads un septiņi mēneši. Neilgi pēc viņa gada vecuma piedāvāju viņam Montesori materiālu rozā tornis. Karīnas blogā par šo materiālu var lasīt plašāk (tur atradīsi gan vingrinājuma aprakstu, gan bildes). Kad pirmo reizi viņam to piedāvāju, devu tikai 5 kubus (katru otro) un tad viņš lika tos pa divi vienu uz otra, par paša torņa celšanu tik liela interese vēl nebija. Viņam patika nojaukt mammas uzceltos.
Taču tagad Andrejs mēģina uzcelt jau ko līdzīgu tornim. Jāsaka, ka man ļoti patīk viņa veidojumi.
Andrejam pašam arī bija prieks par paveikto! Gandrīz pēc katra uzliktā kuba viņš pats sev aplaudēja. :) Maziem bērni jo īpaši patīk divi mazākie kubi (1x1x1 cm un 2x2x2 cm lieli) un apbrīnojami, ar cik lielu pietāti un precizitāti viņi mēģina to mazāko kubiņu uzlikt torņa galā.
Sveicu ar pavasara atnākšanu, mūsu apkārtnē sniegs kūst tā, ka prieks. :) Lai jūsmājās skaista un rosīga otrdiena!
Ar sveicieniem,
Evelīna :)
Mammas smaids 
Andrejs tiešām ir izaudzis un liels malacis! :) Es vienmēr domāju, kāpēc rozā tornis ir rozā? vai tam ir kāda īpaša nozīme? Man ļoti patīk tas, ka kubi nav vienādi, jo man šķiet, ka tas ir tāds loģiskāks tornis.
Par to rozā torni ir tā, ka Montessori esot skatījusies, kuras krāsas tornis bērnus vairāk “uzrunā” un rezultātā tieši rozā krāsa bērniem esot patikusi vislabāk (materiāls ir ņemt visbiežāk).
Un man arī patīk rozā tornis un tad, ka katrs no 10 kubiem ir citā izmērā un svarā. Bērns redz un jūt, kā mainās dimensijas un svars atkarībā no izmēra.
Paldies!:) Man jau arī tas rozā patīk, tikai tie stereotipi ar meitenēm…:)
Man liels prieks redzēt tā Andreju darbojamies ar torni :)) Jasmī arī patīk..tik viņai vēl joprojām lielāku sajūsmu par celšanu sagādā sabrucināšana, jo visam jānotiek ĀTRI! :D
Jā, es arī kādreiz pabrīnos, ka veselu dienu tornis var nostāvēt nesabrucināts. ;)