Man ļoti patika šis amerikāņu komiķa Jack Vale eksperiments pie publiskajām tualetēm. Eksperimenta doma tāda – cilvēki, kuri nenomazgā rokas, tiek it kā “atmaskoti” un tiem liek atgriezties tualetēs. Statistika, kas minēta video ir skarba – TIKAI 5% cilvēku pēc tualešu apmeklējuma kārtīgi nomazgā rokas. (Pirkstu galu pabāšana zem ūdens neskaitās!)
Nesen ieraudzīju Latvijā tapušo jauko video par Jaņča punci un roku mazgāšanu, un gribēju padalīties vēl ar kādiem resursiem, kas šajā sakarā laika gaitā ir pamanīti.
Video patiks gan lieliem, gan maziem! Skatieties kopā ar bērniem un būs iespēja pārrunāt jautājuma svarīgumu īpaši tagad, kad apkārt ir gripa un visādi citādi vīrusi.
Savukārt internetvietnes mazgarokas.lv materiālu sadaļā (http://www.mazgarokas.lv/materiali) atrodams jauks video un dziesma par roku mazgāšanu.
Turpat pieejams informatīvs plakāts, kuru var izdrukāt (varbūt vērts arī ielaminēt).
Tur arī atradīsiet krāsojāmo/uzdevumu lapu ar plaukstiņām, uz kurām var uzzīmēt mikrobus un ziepju burbuļus.
Vairākās mazo bērnu mācību iestādēs (bērnudārzos, skoliņās, Montesori bērnu mājās) esmu redzējusi pie izlietnes ielaminētas kartītes, kurās ir attēlota roku mazgāšana soli pa solim. Tādas kartītes kalpo gan kā atgādinājums, gan kā instrukcija. Nezināšu teikt, kāda situācija ar iespēju kārtīgi nomazgāt rokas ir vispārizglītojošās skolās un citās iestādēs. Bet jūs noteikti atceraties šo filmiņu, kurā arī slimnīcas personāls māca mazgāt rokas.
Mums pašiem ar roku mazgāšanu ir gājis dāžādi – atkarībā no bērnu vecumposmiem un apzinīguma. Kad tikko apzināti tika atklāta tāda lieta kā roku ieziepēšana, tad bērni to vien darīja, kā mazgāja rokas – priecājās par ziepēm, par to, cik daudz burbuļu uz rokām, par to, kā ūdens ziepes noskalo. Tā viņi varēja stundām ilgi pie izlietnes rosīties un attīstīt šo jauno prasmi.
Tad atkal ir bijis posms, kad spēles ar draugiem vai brāļiem un māsu ir daudz daudz interesantāka un neko nedrīkst nokavēt, tāpēc roku mazgāšanai laika neatliek. :) Tā kā labierīcības mūsmājās ir tuvu dzīves telpai, kurā ikdienā rosos es, tad labi dzirdu, vai ūdenskrāns tiek atgriezts un vai rokas tiek nomazgātas. Tā nu bērnu dzīvēs ir bijis arī laiks, kad diezgan bieži ir dzirdēts mammas sauciens: “Un rokas?!” vai “ROKAS!” :)
Mums ir bijis arī tāds posms, kad dēls mazgāja rokas katru reizi, kad pieskārās kaut kam, kas viņam radīja sajūtu, ka uz attiecīgā priekšmeta ir daudz mikrobu. Iespējams, ka biju pamanījusies ar kādiem stāstiem un ilustrācijām parāk sadramatizēt situāciju, kā rezultātā, man jau bija sajūta, ka viņa roku mazgāšanas mānija ir kļuvusi pārāk nopietna. :)
Cenšamies par rokām atcerēties ne tikai tad, kad atbraucam no dienas gaitām mājās, bet arī tad, kad aizejam pie draugiem ciemos – nākamā lieta pēc ārdrēbju noģērbšanas ir došanās uz vannasistabu, lai nomazgātu rokas. Ja sanāk ēst ārpus mājas, tad pirms maltītes baudīšanas meklējam labierīcības vai arī roku “mazgāšanai” izmantojam mitrās salvetes.
Šeit atradīsiet 10 padomus drošākai ikdienai. Un, jāsaka, ka viss sākas ar mums – pieaugušajiem. Rādīsim bērniem piemēru.
Priecājos par šīm filmiņām, kas ir latviski un kas interesantā veidā bērniem atgādina par šo tik svarīgo dzīves prasmi.
Lai rokas tīras un lai mikrobi turās no jums pa gabalu,
Evelīna :)
Rokas mazgāt noteikti vajag, bet vai tieši pēc katras tualetes apmeklējuma reizes? Tualetē vienīgā iespēja sagrābstīt svešus baciļus ir no durvju rokturiem vai arī, ja īpaši cītīgi grābstās gar poda malu. Ja iet pačurāt mājās, kur mājinieki veseli, tad, pieņemot, ka cilvēks regulāri mazgā dzimumorgānus, vispār nav no kurienes baciļus ņemt. Kur es kļūdos?
Paldies par komentāru! Interesanta doma.