Ar vīru bijām nesen precējušies, kad noskatījāmies filmu “The Notebook” un, liekas, ka tieši šīs filmas ietekmē mums (laikam jau vairāk man ;)) ienāca prātā doma, ka vājadzētu frāzei “Es Tevi mīlu!” izdomāt kādu bezvārdu žestu. Ja pareizi atceros, tad filmā tas bija rokas spiediens. Bet varbūt tā bija arī cita filma, tas tomēr bija tik sen. :)
Tā nu mēs izdomājām savu slepeno žestu, kā otram paust savas jūtas, ja vārdiem īsti nav vietas. Piemēram, esot sabiedriskajā transportā, kino, baznīcā, veikalā vai kur citur ar žesta starpniecību varat viegli nodot vēstījumu. Vai, ja ir kāds grūtāks dzīves brīdis un ir grūti ko pateikt, tad ar žestu mēs šos trīs tik svarīgos vārdus varam otram nodot un tādā veidā iedrošināt, mierināt, iepriecināt, …
Kopā ar vīru vēl izdomājām, kā ar kādu īpašu žestu varētu otram pateikt: “Piedod!” un “Man patīk!”. Jāsaka gan, ka “piedod” kaut kā sen neesam lietojuši ;) un ne jau tāpēc, ka nebūtu viens otru kaut kādā veidā aizvainojuši, bet varbūt kādam šī ideja patīk – īpaši, ja esat no tiem, kuriem grūti atzīt savas kļūdas un lūgt otram piedošanu (kuram gan tas nākas viegli, vai ne? :)) Bet “Man patīk!” gan mēs lietojam salīdzinoši bieži, nu, piemēram, viens no mums strādā pie datora un otrs pienāk un samīļo, tad, lai nebūtu jāsaka, kā man patīk, ka Tu mani tā samīļo, es, izmantojot žestu, nododu ziņu. :)
Jūs jau noteikti esat lasījuši grāmatas par vīriešu un sieviešu attiecībām un bieži vien mēs tajās izlasām, ka sievietēm jūtas paust verbāli ir vieglāk nekā vīriešiem, tāpēc, manuprāt, šis ir tāds labs instruments, kuru kopā ar vīru radīt, lai arī viņam, neko nepaskot ar vārdiem, tomēr svarīgo ziņu sievai nodot izdodas! ;)
Ilgu laiku šos žestus lietojām tikai es un vīrs, bet pirms kāda laika pastāstījām arī bērniem, ka mums ir vēl kāds īpašs veids, kā mēs viens otram pasakām “Es Tevi mīlu!”. Jāsaka, ka meitai (tagad 8 gadus veca) šī ideja ļoti patika un drīz vien arī viņa sāka mums šādā veidā paust savas jūtas. Lai arī dēlus (7 un 5 gadi) šī ideja tik ļoti neaizrāva, viņiem tomēr patīk, ja mēs arī šādi viņiem pasakām, ka viņus mīlam. Redzu, ka bērniem patīk šī mūsu slepenā ģimenes vienošanās, par kuru zinām tikai mēs.
Varbūt arī jūsu ģimenē tāda ir? Nē, nē, nelūgšu, lai jūs ar to dalītos komentāros, tā taču ir jūsu iekšējā lieta! :)
Lai sirsnīgs dienas turpinājums!
Evelīna :)
– – – – –
Foto: Andris Sproģis
Mums nav tadu,bet ideja loti laba.Starpcitu, liels prdies ari Tevi ieraudzit kada foto..ipasi tik sirsniga.
Inese, smaidu (par būšanu bildē)! :)
Ak, cik skaisti!!!
Nē, mūsu ģimenei nav tāds neverbāls slepenais “instruments”. Diemžēl.. Jo nu tik ļoti sakārojās :)
Bet ir mums viena frāze, ko izsakam viens otram bieži. Un tā frāze apvieno gan “mīlu”, gan “piedod”, gan “patīk”… U.t.t :)
Paldies, ka dalījies :)
Paldies, Diāna! :)
Hey! Mums arī nav nekādi slepenie žesti, taču ir tradīcijas, kuras arī ir sava veida “žesti” :) Katru gadu kopš iepazīšanas es savam vīram pērku kartiņas ar sirsniņām bez tekstiem vai dzejoļiem iekšā – katru gadu es pati sarakstu apsveikumu un tādu kā kopsavilkumu manām jūtām pret viņu, tagad saliekot visu kopā pašai ir ļoti interesanti palasīt, atcerēties savu emociju un jūtu evolūciju. Arī vērts pateikt, ka apprecējāmies mēs 14.02. :) Un tagad kartiņu tradīcijai pievienoju vēl kādu izbraukumu – obligāti ar nakšņošanu un kādu spa rituālu, kad mēs abi relaksējamies un ne par ko nedomājam :) Parasti idejas tādiem izbraukumiem aizņēmos pie dāvanu serviss: https://www.davanuserviss.lv/davanas-pa-kategorijam/naksnosana-un-spa vai kādai no jums ir līdzīgie romantiskas iedvesmas avoti? Ļoti novērtēšu, ja kāda no jums pašeros savas idejas :)
Paldies, Līga, par dalīšanos! :) Skaista tradīcija! Vai kartīte šī gada svētkiem jau atrasta? :)