Lai arī lielajiem bērniem būtu kāds pārsteigums adventē, kopā ar vīru saorganizējām kādus gardumus mūsu adventes zeķē (pārsvarā tie bija kādi sāļie gardumi, mazliet saldie un arī kādas praktiskas un noderīgas lietas, piem., zobu diegi vai piparkūku formiņas).

Man bija ideja, ka varētu bērniem katru dienu uzrakstīt tādu kā zīmīti ar komplimentu, kuru arī varētu ielikt zeķē. Domāts darīts.

25. decembrī sajutos mazliet atvieglota 🙈, ka tagad varu atpūsties no vēstulīšu rakstīšanas. 😅 Kaut gan jāsaka, ka uz adventes vidu jau biju iepraktizējusies un rakstīšanas padevās raiti!

Tātad katru vakaru bērniem uzrakstīju vēstulīti ar labiem vārdiem. Viņi to izlasīja vai nu pirms gulētiešanas vai nākamās dienas rītā (tas bija atkarīgs no tā, vai biju paspējusi to uzrakstīt pirms viņu gulētiešanas laika). Bija dienas, kad to izdarīt bija vieglāk un bija dienas, kad grūtāk. Grūtāk pamanīt tieši to labo, jo es pati biežāk pamanu to, kas vēl uzlabojams un koriģējams. 🙈 Centos apzināti vērot savus bērnus un ievērot labo un vēstulē izteikt viņiem konkrētus komplimentus (piem., priecājos par to, ka Tu palīdzēji omammai pēc pusdienām nokopt galdu vai redzēju, cik Tu neatlaidīgi rēķināji grūto matemātikas uzdevumu, vai priecājos redzēt, ka esi kļuvis izturīgāks un 5km vari noskriet ar prieku) nevis vispārīgas frāzes (tu esi labs zēns!).

24. decembrī biju izmantojusi 96 (4 bērni un katram 24 vēstulītes) A5 lapas. 🙈💪 Un bērniem tagad ir smuka kolekcija ar labiem vārdiem no mammas. 😍❤ Cerams, ka viņiem nebūs jāgaida līdz nākamajai adventei, un es jau ātrāk viņus pārsteigšu ar kādu šādu vēstulīti. Lai šis ieraksts man pašai par atgādinājumu!

Teiksim viens otram labus vārdus ne tikai Ziemassvētku laikā!

Sveicieni,
Evelīna 👋💗