Līdz augustam man izdevās katra mēneša beigās uzrakstīt tādu kā īsu kopsavilkumu par mūsu ģimenes piedzīvojumiem, taču pēc augusta notikumiem liekas, ka laiks it kā ir apstājies (lai arī skaidru redzu, kā tas iet uz priekšu) vai arī brīžiem ir sajūta, ka viss, ko uzrakstītu, ir tikai niecība mūžības kontekstā. Taču 2012. gads strauji tuvojas beigām un ir vēlme tādu kā noslēdzošo ierakstu sadaļā “Ģimenes hronika” tomēr uzrakstīt.

Aizvadītie mēneši ir bijuši notikumiem bagāti – gan patīkamiem, gan skumjiem un tādiem, kas liekas neloģiski un no pašreizējā skatu punkta neizskaidrojami.

Augustā ar bērniem pabijām Pedvālē.

Bērniem ļoti patika izstaigāt brīvdabas izstāžu zāli. Viņiem patika, ka šajā mākslas telpā nebija jāuzvedas klusi, varēja skriet, varēja mākslas darbus aptaustīt un uz dažiem no tiem pat uzrāpties (pēc tam gan bukletā izlasīju, ka tā rīkoties nevajadzētu! Auč!).

Augusta beigās bija jāpiedzīvo šī gada skumjākais (un arī neaptveramākais) notikums (skumjš pat nav īstais vārds) – mūžībā pēkšņi aizgāja mūsu bērnu māsīca, Adrianas vienaudze, Izabella Hildegarde. Mūsu bērni viņu teju katru dienu piemin, vaicā par to, kas notiek, kad cilvēks nomirst, un pieskaras citiem ar šo tēmu saistītiem jautājumiem. Izabellas tēta pārdomas 2 mēnešus pēc šī notikuma vari lasīt šeit.

Septembrī nosvinējām Andreja pirmo dzimšanas dienu!

Ap šo laiku viņš arī sāka staigāt. Andrejs no visiem mūsu bērniem staigāt ir sācis visātrāk (Adrianai tā bija diena pirms pusotra gada un Niklāvam viena gada un divu mēnešu vecumā). Tagad Andrejs jau visur uzkāpj un izdomā, kā tikt pie vienas vai otras iekārotās mantas, piestumjot krēslu pie attiecīgās vietas. Andrejam patīk dažādi skaitāmpanti un dziesmas, un viņš ar prieku rāda tām līdzi kustības. Andrejs ir arī samācījies “runāt” jeb atdarināt mammas pa-dusmīgo toni. Viņš nostājas (ar kājām plecu platumā) un paceļ rokas, tad tās kustina uz augšu un leju un kaut ko mazliet dusmīgi nosaka. O-o! Tātad tā es izskatos no malas. :D Andrejam gada vecumā jau ļoti labi izdevās strādāt ar cilindru bloku, kā arī pamācīties celt rozā torni (gan tikai ar pieciem kubiem, izmantojot katru otro). Andrejam patīk spēlēties kopā ar māsu un brāli un jāsaka, ka itin bieži viņi labprāt arī ļauj mazajam brālim pievienoties. Kādreiz arī notiek strīdi un cīņas par mantām, bet tas viss pieder pie lietas. Andrejs turpina ēst mammas pienu un uzēd BVĒ stilā. Tagad grāmata “Bērna vadīta ēšana” ir pieejami arī latviski.

Andrejs uz grīdas gultas vairs neguļ ;), bet veikli ieritinās starp vecākiem lielajā gultā. Jāsaka, ka grīdas gulta mums neaizgāja, jo nebija īsti piemērots matracis (vai arī es izvēlējos to vieglāko ceļu ;)). Sākotnēji šai gultai izmantoju 2 mazos 60×120 cm matračus. Andrejam jau nekas, bet man tā midzināšana un nakts barošana uz tiem galīgi nebija ērta. Tad nu pašreiz esam izvēlējušies šo ceļu – bērns guļ mums blakus. Un retas ir tās naktis, kad arī pārējie divi bērni mums nepievienotos. Tā nu bieži vien rīti mums iesākas visiem pieciem blakus (mēs ar Andri lielākoties guļam uz viena sāna ;)).

Andrejam uz gada un trīs mēnešu vecumu ir nedaudz vairāk kā 8 zobi. Daži tūlīt spruks ārā.

Septembrī mūsu bērni uzsāka gaitas Jāzepa Mediņa mūzikas skolas pirmskolas studijā, kā arī svētdienskolas gaitas Mateja Svētdienskolā. Mūzikas nodarbībās es visbiežāk bērnus pavadīju (Niklāvs nevēlējās tajās palikt pat kopā ar māsu) un dziedāju kopā ar viņiem (pateicoties tam, mēs tagad, esot laukos, paši varam dziedāt vienu vai otru dziesmu no mūzikas skolas repertuāra). Svētdienskolā iet tikai Adriana, Niklāvs pateica, ka viņš pašreiz kopā ar vecākiem labāk paliek dievkalpojumā. Bieži gan, dievkalpojumam esot pusē, Niklāvs jau saka: “Ejam pakaļ Adītei!” :)

Oktobrī nosvinējām Niklāva trešo dzimšanas dienu.

Mums bija “Auto ballīte”. Bet tā kā ciemiņi apslima un netika, svinības bija mazākas nekā plānots. Tajā dienā arī twitterī rakstīju, ka viens no plusiem daudzbērnu ģimenei ir šis – ja ciemiņi netiek, tad ballīte tik un tā var notikt, jo kvorums jau ir. :)

Oktobris vēl ir īpašs ar to, ka uzsāku regulāras tikšanās ar 4 (tagad jau 5) mammām un uzsāku vadīt semināru/nodarbību ciklu ar nosaukumu “Montessori mājas apstākļos”. Nākamā gadā turpināsim un tiksimies vēl vismaz 2 vai 3 reizes un turpināsim mācīties un iepazīties ar dažādiem Montessori izstrādātiem un iedvesmotiem vingrinājumiem. Ar prieku vēroju, kā mammas šīs iegūtās zināšanas un idejas pēc tam īsteno ar saviem bērniem mājās (to gan pati neredzu, bet mammas ar prieku līdzdala).

Gada nogale mūsu ģimenei vienmēr ir bagāta ar svētkiem – novembrī Andrim ir gan dzimšanas diena, gan vārda diena (tagad arī kopā ar Andreju), decembrī ir mana dzimšanas diena, Niklāva vārda diena, ommamai Ligitai un opapam Andrim dzimšanas dienas. Neuzskaitīšu vēl 2 māsīcas un brālēnu, kuriem arī gada nogalē ir dzimšanas dienas. Bagātīgi! Un jo lielāka un plašāka ģimene paliek, jo svētku vairāk.

Andris ar dzimšanas dienas dāvanu. Kopš es Andri pazīstu, viņam ir paticis Arnolds Švarcenegers.

Siltajās rudens dienās daudz un bieži gājām uz Rīgas ZOO (pavasarī mums uzdāvināja abonementu). Bija nedēļas, kad pabijām ZOO pat 3 reizes. Bērniem ļoti patika. Ko ar ZOO darīsim Jaunajā gadā, vēl nezinām. :)

Rudenī piedalījos arī “Mans Mazais” veselīgo uzkodu recepšu konkursā un mūsu izmantotās receptes iekļuva arī žurnālā. Prieks! Varbūt kādas no idejām iedvesmo arī Tevi!

Novembrī svinējām Latvijas dzimšanas dienu un kopā ar Zani un bērniem “Spēlēsim skolu” ietvaros uzorganizējām patriotiskas tikšanās reizes. Zemāk attēlā var redzēt patriotisko svaigo kūku (pamatnē sablenderētas saulespuķu un ķirbju sēklas un dateles, bet sarkano masu veido zemenes, upenes un banāns (vai medus, vairs īsti neatceros)), ar kuru cienājāmies 18. novembrī.

Novembrī viesojāmies pie mazā Krūmiņu Pētera un svinējām viņa otro dzimšanas dienu Traktoru ballītē.

Šajā skolas sezonā esam centušies arī regulāri ar bērniem apmeklēt Montessori kabinetu. Kopā ar bērniem reizi nedēļā tur padarbojamies. Prieks redzēt, kā viņi apgūst jaunus materiālus un iegūst jaunas zināšanas.

Decembris Evelīnai bija veiksmīgs dažādos twitter-konkursos. Tiku gan pie skaistas svētku kanvas no “Mazi vārdi lielam priekam”, kā arī Karīnas blogdāvanas – grāmatas par Marijas Montessori dzīvi. Vakar tieši iesāku to lasīt.
Dzimšanas dienā biju uz randiņu ar vīru un tā ietvaros aizgājām arī uz kino “Sapņu komanda 1935”. Priecājos par vēl vienu patriotisku filmu!

Es savā 31. dzimšanas dienā!

Decembrī čakli pildījām/veidojām Adventa laika darbiņus, pabiju uz Montessori draugu tikšanos Montessori bērnu mājā, kā arī kopā ar Krūmiņu dienu Zani sagaidījām mazo Krišjāni. Jokojoties Zanei teicu, ka man droši vien ir liela privilēģija kā pēdējai viņu redzēt vēl ar lielo vēderu un nepagāja ne 12h no mūsu šķiršanās, kā mazais Krišjānītis bija ieradies. Nosvinējām manu dzimšanas dienu un Krišjānītis bija klāt. :)

Decembrī Niklāvs 2 reizes pārsita galvu – pirmo reizi cieta piere, bet otrajā – pakausis. Andrejs starpsvētku laikā pamanījās apzīmēt teju visas mūsu mājas durvis. Mans viens no lielajiem priekiem ir pagatavotais zelta pērlīšu materiāls (links uz šo materiālu Absorbent Minds veikalā). Tas ir Montessori matemātikas materiāls. Kopā ar bērniem un viņu māsīcu Annu savērām 2500 pērlītes. Tas tik bija darbiņš! :)

Un vēl – novembra beigās un decembrī mūsu kalendārs “iesaldējās”, decembrī vispār palika tukšs. Jādomā, ko ar to darīsim Jaunajā gadā. :)

Ziemassvētkus jauki nosvinējām kopā ar Rīgas omammu un opappu, kā arī onkuli Kārli.

Vēlu Tev to labāko Jaunajā gadā – lai tas Tev ir viens no skaistākajiem gadiem, kāds līdz šim piedzīvots!

Ar sveicieniem,
Evelīna :)

– – – – –

Foto: Andris Sproģis un Evelīna Sproģe