Vakar biju uz grāmatas “Kā atmodināt un kopt bērna iekšējo dzīvi” atvēršanas svētkiem.

Gribēju padalīties ar citātu no grāmatas, no nodaļas ar nosaukumu “Iekšējais skolotājs un Dievišķais plāns”.

“Pazīstamais rakstnieks un lektors Veins Daijers reiz pastāstīja gadījumu, kas ļauj ielūkoties bērna garīgajā dzīvē.

Stāsts ir par kādu jaunu ģimeni ar diviem bērniem, četrus gadus vecu meiteni un jaundzimušu zīdainīti. Vecākais bērns nemitējās lūgt atstāt viņu ar mazuli vienatnē. Māte un tēvs, kas bija dzirdējuši nostāstus par māsu un brāļu greizsirdību un sāncensību, un, baidīdamies, ka vecākais bērns var mazākajam nodarīt pāri, šo domu neatbalstīja.

Taču meitene bija uzstājīga. Galu galā vecāki aptvēra, ka mazā bērna guļamistabā ir audiomonitors. Nākamajā reizē, kad četrgadīgā meitene lūdza iespēju palikt vienai ar mazo māsiņu, viņai tas tika atļauts. Vecāki atstāja abus bērnus vienus guļamistabā un ieslēdza mikrofonu.

Sasprindzinājuši dzirdi, vecāki saklausīja, klusus bērna čukstus. Vecākā meitene jautāja jaundzimušajai: “Pastāsti man par Dievu, es jau sāku aizmirst.””

Grāmatas autore Mērija Ellen Maunza (Mary Ellen Maunz) ir trīs pieaugušu bērnu māte ar četrdesmit gadu pedagoģijas darba pieredzi Montessori pirmskolā un pamatskolā. Mērija Ellena divdesmit trīs gadus strādāja kopā ar Dr. Marijas Montessori skolnieci un personīgu draugu Dr. Elizabeti Kaspari. Gribas piebilst – Ak, laimīgā! :) Viņai ir arī pastorālās aprūpes sertifikāts, kas iegūts Hjūstonas Reliģijas institūtā, kur viņa pie Dr. Sofijas Kavaleti studēja Labā Gana Katehēzi. Mērija Ellena ir arī Age of Montessori dibinātāja un programmas direktore. Age of Montessori mājas lapā ir iespēja klausīties vairākus webinārus (video seminārus) par dažādām ar bērniem saistītām tēmām.

Bija prieks vakardienas pasākumā satikties ar Mēriju Ellenu un klausīties viņas stāstītajā. Divas svarīgākās atziņas no vakardien dzirdētā.

Pirmā – pieaugušo divi lielākie šķēršļi būšanai kopā/darbā ar bērniem ir lepnums un dusmas. Lepnums, jo mēs taču zinām labāk un vairāk. Dusmas, jo bērns ne vienmēr dara/rīkojas/runā/domā/dzīvo, kā mēs esam iedomājušies, ka viņam to vajadzētu darīt.

Otrā – par mūzikas nozīmi bērnu dzīvē un par mūziku, caur kuru bērnos ieaudzināt vērtības – par pavisam vienkāršu dziesmu dziedāšanu kopā ar bērniem. Piemēram, dziedot dziesmiņu ar vārdiem “Esmu mīlošs un laipns, esmu mīlošs un laipns, esmu mīlošs un laipns katru dien'”, mēs kopā ar bērniem norimstamies un kļūstam kaut mazliet mīlošāki un laipnāki. Šī dziesmiņa jāatceras un jāsāk dungot arī man, kādā dusmu tuvošanās brīdī. :)

Šorīt bija iespēja Mēriju Ellenu dzirdēt arī Radio 101.

Rīt un parīt Mērija Ellena runās seminārā “Par bērna apslēpto spēju atraisīšanu”.

Grāmata ir tiešām vērtīga. Centīšos ik palaikam padalīties ar kādiem citātiem no tās. Turpinu lasīt.

Jauku nedēļas nogali vēlot,
Evelīna :)

P.S. Rīt kopā ar citiem Montessori domu biedriem un aktīvistiem tiksimies, lai kopā mācītos jaunas un interesantas lietas. Sāksim mācīties ģeometriju Montessori stilā. :) Ar nepacietību gaidu!