Vakar jums bija iespēja lasīt manu jaunāko publikāciju portālā Satori.lv. Šodien jums ir iespēja izlasīt turpinājumu par to, kā mēs muzicējam ikdienā.

Uzreiz gan atzīmēšu, ka neesmu profesionāls mūziķis vai liels mūzikas pazinējs. Esmu vecāks, kuram interesē tas, kā mūzika ietekmē manus bērnus. Un pati reiz esmu bijusi bērns, kuram ir patikusi mūzika, kuram ir zināma mūzikas skolas pieredze, kurš ir spēlējis klavieres, dziedājis koros un ansambļos. Ar ļoti jaukām atmiņām ir piepildīts laiks, kad kopā ar draugiem no baznīcas pirms Ziemassvētkiem nācām kopā, mācījāmies Ziemassvētkus dziemas un pēc tam devāmies uz Vecrīgu iepriecināt cilvēkus, dziedot dziesmas a capella (bez pavadījuma). Tas tiešām bija kaut kas īpašs.

Pirms kāda laika mūsmājās ieviesām jaunu tradīciju – „Rīta dziesma”. Šo ideju biju dzirdējusi no mammām un no kāda speciālista un vēlējos to īstenot. Doma ir pavisam vienkārša: vecāks katru rītu paņem savu bērnu klēpī un tieši viņam nodzied kādu īpašu dziesmu, un pēc tam vēl pasaka, ka mīl viņu un iedod buču. Man šī ir lieliska iespēja veltīt nedalītas 2 minūtes katram bērnam. Pārējie bērni to akceptē un neprasās klēpī vai kā citādi netraucē, jo viņi zina, ka arī viņam es šo dziesmu nodziedāšu. Pagaidām mūsu dziesmu repertuārā ir dziesmas melodija „Labu rītu saka saule”, kurai teksts ir šāds:
„Labu rītu, mīļo bērniņ (šeit ir konkrētā bērna vārds)! Labu rītu saku es!
Labu rītu, mīļo bērniņ! Tevi ļoti mīlu es!”

Un pēc tam es paturpinu ar tādu ātrāku dziesmu
„Labrīt, mīļo bērniņ (izdziedu konkrētā bērna vārdu), jā, labrīt!
Jā, labrīt! Jā, labrīt!
Lai Tev jauka dieniņa, kopā labi būs!”

Maniem bērniem ļoti patīk sēdēt man klēpī (vecākajam bērnam šobrīd ir 5 gadi), skatīties acīs vai pieglausties un ļauties rīta sveicienam un arī man ir prieks, ka esmu varējusi kaut vienreiz dienā ieskatīties bērnam acīs un vēl iedot buču, jo reizēm dienas ritums un virpulis tā mūs ierauj, ka ir dienas, kad vakarā atskārstu, ka neesmu savu bērnu nemaz samīļojusi.

Šeit gan jāatzīst, ka šī nedēļa mums ir bijusi citādāka un tāda kārtīga rīta dziesma šonedēļ mums nav bijusi, bet ir cerība, ka rīt viss izdosies. :)

Grāmatas „Mūzikas varas noslēpums” autors Deivids Teims raksta: „Diez vai eksistē kaut viena funkcija mūsu ķermenī, ko neietekmētu mūzikas skaņas. Dzirdes nervu saknes ir vairāk izplatītas, un tām ir plašāki savienojumi nekā jebkuriem citiem nerviem mūsu organismā. Pētījumi parāda, ka mūzika ietekmē gremošanu, iekšējo sekrēciju, asinsriti, barošanu un elpošanu. Ir konstatēts, ka pat galvas smadzeņu neironu tīkli ir jūtīgi pret harmonijas likumiem. [1]

Ikdienā mūsu ģimene dzied arī pirms kopīgajām maltītēm – tas ir veids kā norimstamies, sakārtojam domas un, rokās sadevušies, sagatavojamies kopīgajai ēdienreizei. Tās ir kristīga rakstura dziesmas, piem., „Par maizi dienišķo, ko devis mūsu Dievs, mēs sakām paldies!” vai „Viss, kas galdā likts, ir no Dieva dots, pirms ko mutē liec, viņam pateicies!”

Kad mazgāju zobus jaunākajam dēlam, kuram tagad ir divi gadi, dziedu mūsu zobu mazgāšanas dziesmu – „Mazgājam mēs zobiņus, zobiņus, zobiņus. Mazgājam mēs zobiņus katru dien’!” Dziesmas dziedāšana vairākas reizes pēc kārtas kalpo arī kā atskaites punkts pietiekami ilgai zobu tīrīšanai.

Kādreiz es dziedāju arī šūpuļdziesmas, bet kopš bērnu vakara rituāls ir vīra rokās, to daru retāk. Ja arī man vakarā ir jānoliek gulēt bērni, tad tajās reizēs izdomāju kādu stāstu. Seminārā „Mūzikas izglītība pirmskolā” pasniedzējas Daces Kravales sagatavotajā semināra izdales materiālā lasīju šo: „No psiholoģiskā aspekta šūpuļdziesmu dziedāšana ir pozitīva, kas paredz to, ka, pirmkārt, mamma ir ar bērnu un pilnībā velta savu uzmanību viņam. Otrkārt, tā veidojas gulētiešanas rituāls, kas ir būtiski, lai bērns aizmigtu harmoniskā un mierīgā vidē. Un nav svarīgi, vai mamma dzied precīzos skaņu augstumos vai nē. Būtiski, ka ar šo dziesmu viņa rada mazulim drošības izjūtu, jo nereti bērni, klausoties šūpuļdziesmas vēlas, lai tos ņem klēpī, glāsta muguriņu, tur rociņu, un vecāki tiek aicināti to darīt. Tādejādi bērna apziņā gulētiešana iegūst pozitīvu izjūtu visam tālākajam mūžam, jo ķermenim piemīt kustību un pieskārienu atmiņa. Tas nozīmē, ka šos mammas glāstus un dziedāto dziesmu bērns atcerēsies visu dzīvi, un tas var palīdzēt viņam arī nomierināt pašam sevi jau lielākā vecumā, kad mammas nav klāt.” [2]

Ja no rītiem ātri jāsteidzas uz darbiem un bērnu dārziem, tad jauka tradīcija varētu būt “Vakara dziesma” – kaut kas līdzīgs manis aprakstītajai rīta dziesmai tikai ar vakarīgu un nomierinošu noskaņu.

Vēl man ļoti patīk dziesma, kuru dzirdēju grāmatas „Kā atmodināt un kopt bērna iekšējo dzīvi” atvēršanas svētkos. Vārdi ir vienkārši
„Esmu mīlošs un laipns,
Esmu mīlošs un laipns,
Esmu mīlošs un laipns, katru dien’ (2 reizes)

Tu esi mīlošs un laipns
Tu esi mīlošs un laipns,
Tu esi mīlošs un laipns katru dien’ (2 reizes)

Mēs esam mīloši un laipni,
Mes esam mīloši un laipni,
Mes esam mīloši un laipni katru dien’ (2 reizes)”

Melodija ir no dziesmas “Home On The Range”.

– – – – –

Šķiet visiem ir zināms – ja mēs katru dienu dzirdam labus un atzinīgus vārdus par sevi, tad cenšamies arī šos vārdus „piepildīt” un tādi būt, bet, ja tiekam programmēti ar pretējo, tad mums nav motivācija būt labākiem, laipnākiem, mīlošākiem un visādi citādi pozitīvākiem.

Ja tā padomājam, tad mēs, pieaugušie, katru dienu sevi visnotaļ aktīvi programmējam jeb kaut kādā veidā ietekmējam ar to, kādu mūziku klausāmies un kādiem dziesmu vārdiem ļaujam piepildīt mūsu domas.

Maniem bērniem patīk, kad YouTube viņiem parādu kādas bērnu dziesmiņas angļu valodā un jāsaka, ka, pateicoties tām, viņi ir apguvuši gan jaunus vārdus, gan izteicienus angļu valodā. Arī šis ir veids, kā mūzika ienāk mūsu mājās. Mūsu iecienītākie angļu valodas dziesmu YouTube kanāli ir šie: Barefoot Books (gandrīz visas dziesmiņas šajā “kanālā” mums patīk) un Super Simple Songs (šeit skatāmies un klausāmies izlases veidā).

Dziesmiņa “If You Are Happy” (no Barefoot Books)

– – – – –

Dziesmiņa “Walking In The Jungle” (no Super Simple Songs)

– – – – –

Projekti „Joka pēc alfabēts” un „Degunlācis” arī lieliski parāda, kā ar mūzikas palīdzību bērni var apgūt burtus un reizrēķinu.

– – – – –

– – – – –

Muzikālus pasākumus, piem., koncertus vai bērniem veltītus muzikālus pasākumus apmeklējam salīdzinoši reti, bet gandrīz katru svētdienu dodamies uz baznīcu, kur bērniem ir iespēja dzirdēt dzīvu mūziku – ērģeles, kori, solistus, dažādus stīgu un pūšamos instrumentus.

„Ļaujiet mūzikai kļūt par jūsu bērna apzinātu izvēli, nevis pastāvīgi skanošu fonu jūsu un jūsu bērna dzīvē.” [3]

Daži praktiski soļi, ko vecāki kopā ar bērniem ikdienā var darīt:
• Runāt ar saviem mazuļiem, dziedot vai ritmizējot.
• Kopīgi dziedāt, klausīties skaņdarbus, apmeklēt muzikālus pasākumus un klausīties dzīvus mūzikas instrumentus (ejot garām ielu muzikantiem ļaut, lai bērns jūs apstādina un kopā ar viņu ieklausieties mūzikā).
• Atgādināt sev un parādīt bērnam, ka mūzika var būt arī skaņas, kas dzirdamas ikdienā, piem., kad berns tīra zobus ar zobu birsti vai ūdens šalkas vannā, lietus lāses, balona pūšana, tējas maisīšana ar karotīti, u.c.
• Atcerēties, ka arī mājās esošie sadzīves priekšmeti var kļūt par lieliskiem „pirmajiem” instrumentiem – tukšas kastītes, piepildītas ar rīsiem vai pupām, kas skan, koka karotes, ar kurām var muzicēt/bungāt, meklējot dažādas virsmas. [2]
• Atcerieties, ka „Jūsu bērns ir dzimis mūziķis. Jau kopš pasaulē nākšanas brīža (un pat vēl ātrāk) jūsu mazulim piemīt viss tas, kas nepieciešams, lai prastu muzicēt, proti, ritma izjūta, nevainojams toņa augstums un balss, kas, apvienota ar dzirdi un smadzenēm, spēj izveidot vissarežģītāko mūzikas instrumentu mums zināmajā pasaules telpā. [4]

Iesaku painteresēties par Orfa un Suzuki muzikālās apmācības progammām. Ar pirmo esmu saskārusies un gandrīz visi vecāki, kas šo metodi ir piedzīvojuši, saka atzinīgus vārdus. Pieredze ar Suzuki metodi man nav, bet Suzuki ir viens no tiem, kas apgalvo, ka ikviens bērn ir dzimis mūziķis. Viņa darba augļi ir ievērojami. Par Yamahas mūzikas apmācības programmu man informācijas un pieredzes nav, cik ir dzirdēts no citiem vecākiem, tad arī šai metodei ir daudz atbalstītāju.

Izmantotā literatūra:

1. David Tame, “The Secret Power of Music”, New Yorl: Destiny books, 1984, p. 136.
2. Dace Kravale, semināra “Mūzikas izglītība pirmskolā” izdales materiāls, 2012. gada aprīlis.
3. Mērija Ellena Maunza, “Kā atmodināt un kopt bērna iekšējo dzīvi”, izdevniecība „Solvita”, 2013, 72.lpp
4. Tonijs Bjūzens, “Gudrais bērns. Kā gudriem vecākiem izaudzināt gudru bērnu”, Avots, 2008, 299.lpp.