Gada sākumā ciemojāmies pie vecvecākiem laukos un kopā ar bērniem nolēmām izzināt, kā pagatavot īstu Jāņu sieru. Paldies omammai Mairitai par padomu un asistēšanu visa procesa garumā.

Lai tiktu pie siera, no sākuma ir jāsagatavo biezpiens. Lai uztaisītu biezpienu, jātiek pie piena, lai tiktu pie piena, jāizslauc govs. Tad nu par visu pēc kārtas.

Devāmies uz kūti.

Palīdzējām omammai izslaukt govis. Kādreiz omamma to darīja ar rokām, bet tagad ņem talkā šādu piena slaukšanas aparātu.

To pieliek pie govs pupiem.

Un tad ar vakuuma palīdzību piens tiek ieslaukts kannā.

Pēc tam pienu ielej dzesēšanas aparātā.

Pienu lej caur filtru, lai atdalītu kādus gružus, ja tādi netīšām ir trāpījušies pienā.

Piens nu ir izslaukts un vār sākt gatavot biezpienu. Lai pagatavotu biezpienu, ir nepieciešams rūgušpiens. Izslaukto govs pienu tur istabas temperatūrā un divu līdz trīs dienu laikā rūgušpiens ir gatavs. Dzesēšanas posmu var izlaist (šādi piena dzesēšana notiek mūsu laukos, jo vēlāk piens “ceļo” uz pienotavu).

Ņem 10 l rūgušpiena un liek uz plīts karsēties.

Karsē un vēro – pēc kāda laika, kad rūgušpiens ir uzsilis līdz 80 grādiem un tas sāk “iet” biezpienā, to noņem no plīts. Ņem dušlaku jeb caurduri un caur to izlej kannas saturu. Tajā paliek biezpiens, bet cauri iztek sūkalas. Biezpienu vēl mazliet notecina un liek atsevišķā traukā. Svaigs biezpiens ir silts un pārliecinājāmies, ka tas ļoti garšo bērniem.

No 10 l piena sanāca tieši 1 kg biezpiena.

Tad, kad biezpiens gatavs, var sākt domāt par siera taisīšanu. Lej katlā 3l govs piena, liek uz plīts un uzkarsē līdz 90 grādiem.

Kad piens ir uzkarsis (bet vēl nevārās), tad tajā ieber 1 kg biezpiena.

To dara lēnām, lai kāda karsta piena lāse neuzkrīt pavāriem. Tad lēni visu maisa un turpina karsēt. Pamazām var redzēt, ka piens maina krāsu un paliek tāds kā mazliet caurspīdīgāks.

Kamēr viens no pavāriem lēnām maisa biezpienu, otrs sagatavo olas. Ņem divas vistu olas un iesit bļodiņā.

Pievieno vienu tējkaroti sāls.

Ar dakšiņu olas un sāli samaisa.

Biezpiena maisītājs vēro, kāda ir palikusi biezpiena masa.

Kad tā ir staipīga un piens ir palicis blāvāks (ūdeņaināks), tad ir laiks atkal ņemt caurduri.

Ņem katliņu un visu izkāš.

Iegūtā masa vairs nav tik graudaina, kāds bija biezpiens. To kārtīgi nospiež gar dušlaka malām.

Piena suliņas atlej atpakaļ kanniņā. Vasaras laikā tās īpaši labi noderētu kā dzēriens slāpju remdēšanai.

Ņem 100 g sviesta un katliņā izkausē.

Kad sviests izkusis, pievieno iegūto siera masu.

Un aši maisa kopā ar sviestu.

Ja nepieciešams, tad jāņem pat draugs palīgā.

Pievieno divas ar sāli sakultās olas un turpina maisīt.

Ņem ķimenes.

Un pievieno pēc patikšanas.

Siers jau top! Kad ir izveidojusies šāda staipīga masa, kas visa turās labi kopā, tad …

… ņem divas bļodiņas, izskalo ar aukstu ūdeni un neizslauka. Sadala siera masu divās daļās un ieliek bļodiņās.

Papriecājas par paveikto un tad noliek maliņā, lai siers mazliet apkalst (iegūst tādu kā garoziņu ar tumšāk dzeltenu krāsu). Pēc pāris stundām sieru no bļodiņām izgāž un apgriež uz otru pusi – tagad ļauj apkalst otrai pusei.

Kad siers gatavs, to izliek uz šķīvīšiem un sauc ģimeni uz degustāciju. Mums sanāca mazliet vairāk nekā 1 kg siera.

Šis siers ļoti labi garšo uz tumšās maizes.

Vai arī to var ēst kā saldo – sieru ar medu.

Kas var garšot vēl labāk kā pašgatavots siers ar medu! :)

Labu apetīti!

Līdz nākamajm ierakstam!

Ar sveicieniem,
Evelīna un visi mazie pavāri :)

– – – – –

Foto: Andris Sproģis