Reiz kādā īpašā pasākumā, lai veiktu pētījumu, tika saaicinātas kopā jaunas sievietes – studentes – un viņām tika uzdoti dažādi jautājumi par viņu attiecībām ar savu tēvu.

Viena no studentēm, noklausoties citu meiteņu līdzdalītajā, teica: “Klausoties jūsu stāstītajā, es apjaušu, cik gan pateicīga varu būt, jo mans tēvs, kad es biju maza, labprāt bija ar mani kopā un centās ieplānot tam savu laiku. Es esmu otrais bērns no desmit bērnu ģimenes, un tas, manuprāt, ir diezgan labs attaisnojums tētim, lai teiktu, ka viņam nav laika, ko veltīt bērniem.
Bet, neskatoties uz to, tētis mums katram centās veltīt nedalītu uzmanību. Viņš mēdza piecelties piecos un ar kādu no bērniem doties brokastīs ārpus mājas. Ar katru no bērniem viņš centās to darīt reizi mēnesī. Un tad, kad man palika 16 gadi, brokastu vietā viņš veda mani vakariņās. Tās bija ļoti īpašas tikšanās reizes, tajās viņš vienmēr noskaidroja, kā man iet un kas man attiecīgajā dzīves posmā bija aktuāls. Tās bija tikšanās reizes, kuru noslēgumā viņš vienmēr man uzdeva šos jautājumus: “Vai Tu zini, cik lepns es esmu par Tevi? Vai Tu zini, cik ļoti es Tevi mīlu?”

Viņam bija vēl kāda tradīcija, lai arī tas bija kaut kas mazs, tas man nozīmēja un nozīmē tik daudz. No šī rituāla es biju atkarīga katru vakaru. Viņš katru vakaru gāja pie katra no bērniem, nosēdās uz viņa gultas malas, pakasīja viņam muguru un samīļoja. Un pēc tam viņš lūdza par mums, katru vakaru tā bija viena un tā pati lūgšana. Viņš tā darīja visu mūsu bērnības laiku. Tā bija tik svarīga manas bērnības daļa. Man bija ļoti grūti, kad devos studēt un dzīvoju citur un vairs nedzirdēju katru vakaru tēta lūgšanu par sevi.

Lūgšana skanēja šādi: “Dārgais Debesu Tēti, paldies par tik brīnišķīgu meitu (viņš vienmēr nosauca arī manu vārdu)! Paldies, ka Tu viņi svētī un paldies, ka viņa var būtu mūsu ģimenē. Paldies, ka viņa jau tik agrā vecumā ir varējusi iepazīt Tevi. Sargā viņu šonakt, kad viņa gulēs un rīt, kad viņa dosies savās dienas gaitās. Sargā viņu no ļauna. Palīdzi viņai atrast ticīgu vīru īstajā – Tavā – laikā. Jēzus vārdā, āmen!” Katru vakaru tā bija viena un tā pati lūgšana.
Šī lūgšana vienmēr ir ar mani un, kad man pašai būs ģimene, tad lūgšu par saviem bērniem un aicināšu arī savu vīru darīt to pašu.” *

Rudenī Latvijā tiek svinēta Tēvu diena! Tā ir diena, kad varam īpaši pateikties par saviem tētiem un, ja ir iespējams, tad arī būt ar viņiem kopā.
Tā ir diena, kad varam iedrošināt, iedvesmot un īpaši lūgt par viņiem: “Dārgais Debesu tēti, uzklauši šo lūgsanu, es lūdzu par savu tēti. Paldies par viņa dzīvi, jo bez viņa nebūtu manis. Paldies par laiku, kad viņš rūpējās par mani un turēja mani savās rokās. Paldies par visu, ko esmu mācījies no viņa piemēra, arī no viņa kļūdām. Ak, mīlošais Dievs, svētī manu tēti, svētī viņa dvēseli. Un par tām reizēm, kad viņš kļūdījās attiecībā uz mani, ļauj man viņam piedot un mīlēt viņu, kā Tu viņu mīli. Caur tavu Garu dziedini visus ievainojumus, kas ir starp mums. Tu esi mūsu visu Tētis, lai Tava žēlastība ir pār visiem tētiem, meitām un dēliem. Jēzus vārdā, āmen!”**

Sirsnīgi sveicieni Adrianas, Niklāva, Andreja un Kristapa tētim Andrim,
kā arī manam tētim Uldim Tēva dienā!
Jūs esat brīnīšķīgi vīrieši un tēti! Paldies jums!

*Fragments no grāmatas “Bringing Up Girls” (Dr. James Dobson).
** Iedvesmots no “Prayer for my father” – https://prayerforanxiety.com/2015/06/19/prayer-for-my-father/