Viens no Montesori valodas grupas materiāliem ir Lauku sēta jeb Ferma (ja Google meklētājā ierakstīsiet vārdu salikumu “Montessori Farm”, tad atradīsiet daudz informācijas par šo tēmu). Ar šī materiāla palīdzību bērnu iepazīstina ar vārdšķirām un ne tikai. Pavisam īsi iepazīstināšu ar mūsu Lauku sētu un idejām, ko ar to darīt.
Mūsu pati pirmā lauku sēta izskatījās pavisam vienkārši – tā bija paliela nokrāsota kartona kaste. Sākumā tai bija pielīmēti arī logi, bet tie ātri vien atlipa.
Bet tad atnāca rudens un mūsu puišu dzimšanas dienas. Pateicoties tām, mēs tikām pie ļoti skaistas Lauku sētas. Paldies Zanei ar ģimeni par lielisko dāvanu!
Zāles vietā mums ir zaļš paliels filcs, dīķis ar saliņu arī ir no filca. Kūtī var ieiet un iebraukt no abām pusēm. Zemāk var redzēt bīdāmās kūts durvis (slēdzamas), pa kurām var iebraukt ar traktoru (un ievest sienu zvēriņiem). Nesen runāju ar kādu mammu, kuras fermā ir dīķis ar īstu ūdeni un bērns ar traktoru var apart īstu lauku.
Pa šīm durvīm iet saimnieks un vakaros tās aizslēdz, lai kūtī neiemaldās kāds svešinieks.
Kūts jumta vienu pusi var atvērt un ērti salikt zvēriņus pa aizgaldiem.
Ar šo materiālu pirmo reizi iepazinos Montesoru bērnu mājas organizētajā simpozijā par valodu. Pirms pusotra gada man bija izdevība piedalīties Montesori centra „Rīgele” organizētajā seminārā un dzirdēt Mg. sc. educ. Gundegu Tomeli (Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūta Alternatīvās izglītības un Logopēdijas centra vadītāju) stāstām par fermu. Šajā blogierakstā padalīšos ar G. Tomeles ieteikumiem darbā ar lauku sētu.
Aktivitātes pirms bērnus iepazīstinām ar vārdšķirām:
*) zvēriņu šķirošana pa aplokiem (šie būs brīvā dabā) un aizgaldiem (šie būs kūtī);
*) vārdu krājuma paplašināšana – mācīties kā sauc zvēru ģimenes. Seminārā uzzināju interesantas lietas (citos resursos vēl neesmu pārbaudījusi ;) bet varbūt kāds no lasītājiem varētu precizēt), piem., cūku ģimenē ir tētis kuilis, mamma cūka un bērns sivēns, bet vepris ir “ono” (no kr.val.) (viņam pecnācēju tātad nevar būt). Un tāpat ir bullis, govs un teļš, bet vērsis ir “ono”; teķis, aita un jērs, bet auns ir “ono”; ērzelis, ķēve un kumeļš, bet zirgs ir “ono”;
*) trīs pakāpju lekcija. Pie 2. pakāpes, mācot par mazuļiem, bērnam var teikt: “Lūdzu, aiznes jēriņu pie viņa ģimenes!” “Lūdzu, atnes no fermas jēriņu!”. Tad aicina bērnu aizvērt acis un pieaugušais vienu no mazuļiem paslēpj un tad vaicā: “Kuru no mazuļiem es paņēmu?”
*) var aicināt bērnu salikt kūti (arī šādā veidā paplašinot vārdu krājumu). Ar bērnu runā par to, kas ir kūts, kas ir stallis. Var runāt par ēkas uzbūvi (jumts, sienas, logi, durvis, …). Nienhuis (visvecākais un ievērojamākais Montesori materiālu ražotājs) firmas kūts ir izjaucama pa detaļām, tāpēc bērns to var arī pats salikt;
*) Var runāt par aizgaldiem – kurā aizgaldā varētu mājdzīvniekus novietot. Runāt par labo, kreiso pusi, par vidējo aizgaldu, tuvāko, tālāko, pirmo, trešo, pēdējo, … Piem., “Paņem balto govi, ved mājās un ieliec labās puses vidējā aizgaldā!” „Aizved mājās sivēnus (tiek lietots daudzskaitlis un pieaugušais skatās, vai bērns saprot, ka ir jāatnes vairāki sivēni) un ieliec labās puses pēdējā/galējā aizgaldā!”
*) ar bērnu var runāt par to, kurš mājdzīvnieks, ko ēd. Var runāt par labību un graudiem (varbūt izveidot materiālu, kurā ir uzzīmēta labības vārpa un tad maisiņā/trauciņā ir attiecīgās kultūras graudi vai arī atrast informāciju kādā bērnu enciklopēdijā un kopā ar bērnu to izlasīt). Runāt par to, ko vēl bez zāles ēd lopiņi. Vasarā ir zāle, ziemā siens, bet ir arī labība/graudi. Piem., zirgi ēd auzas. Govīm maļ miltus no miežiem un kviešiem, .. Tad var runāt arī par visu citu, ko no šiem graudiem var pagatavot un, ko ēd arī cilvēks. Tad var mudināt bērnu atnest no fermas dzīvnieku, kurš ēd sienu, tad vaicāt, kas vēl ēd sienu .. atnes, lūdzu, arī to .. ;
*) ar bērnu var runāt par to, kāpēc attiecīgais mājdzīvnieks tiek lauku sētā turēts, piem.,aita vilnas dēļ (var būs vilnas kamoliņš kā uzskates materiāls), govs – piena, .. .
Tālāk seko divas spēles par lietvārdu un īpašības vārdu.
*) lietvārdu spēle (no sērijas “Aizej tur, nezin kur un atnes to, nezin ko” ;)). Resp., pieaugušais saka: “Atnes man, lūdzu, kaut ko no fermas!” Bērns kaut ko atnes un pieugušais saka: “Paldies, bet tas nebija tas, ko es vēlos! Atnes man kaut ko citu!” Un tā pieaugušais “dancina” bērnu, kamēr bērnam aiziet klikšķis ;) un viņš pavaicā: “Bet ko tad Tu vēlies, lai es Tev atnesu?” Tad pieaugušais var pateikt jau konkrēti, ko tad viņš vēlas. Un šādā veidā netieši iepazīstina ar lietvārdu. Tad turpina un aicina, piem., atnes aitu. Bērns atnes, bet pieaugušais saka: “Paldies, bet es gribu citu aitu!” … Līdz bērns pavaicā: “Kādu aitu Tu gribi? Un skolotājs pasaka: “Baltu aitu!” Tātad lietvārdam varam pielikt klāt vārdu, kurš pasaka (šinī gadījumā) aitas īpašību.
*) spēle ar rakstīšanu (par īpašības vārda vietu teikumā). Pieaugušais saka: “Es Tev uz lapiņas uzrakstīšu, ko es vēlos, lai Tu man atnes.” Skolotājs/pieaugušais uzraksta “aita”, un bērns to atnes. Skolotājs redz, ka bērns ir atnesis baltu aitu un uz lapiņas, kas tika iedota bērnam, aiz vārda “aita” pieraksta īpašību “balta”. Tagad sanāk “aita balta”, ar bērnu pārrunā, vai mēs tā sakām … nē, nesakām, tāpēc paņemam šķēres, pārgriežam lapiņu un saliekam pareizā secībā “balta” “aita”. Attīstām tēmu par īpašības vārda vietu teikumā.
Tie bija ieteikumi no semināra, bet zemāk attēlā var redzēt kā Andrejs (2 gadi) ir sakombinējis traktoru ar piekabi un tajā vēl ielicis suni. Viņam ļoti patīk dziesma “Old McDonald Had A Farm”. Tāpēc fermu var izmantot arī svešvalodu apguvei. Visu, ko augstāk aprakstīju kontekstā ar latviešu valodu, varētu darīt arī, mācoties kādu citu.
Var dziedāt dziesmiņu “Old McDonald Had A Farm” un izvizināt, visus dziesmā pieminētos, dzīvnieciņus piekabē. :)
Lauku sēta ir ražota Latvijā un to ir iespējams iegādāties. Plašāku informāciju atradīsiet Lauku sētas lapā Facebookā.
Jauku nedēļas turpinājumu vēlot,
Evelīna :)
P.S. Mūsu lauku sētā pārsvarā ir Schleich firmas dzīvnieciņi. Tie pirkti interneta lapā Toys.lv un arī saņemti kā dāvanas (kādiem ciemiņiem “pačukstējām” par vēlmēm). Citas mammas ir pirkušas caur Ebay. Vēl fermas iemītniekus varētu atrast Safari LTD interneta lapā.
Labākais raksts latviešu valodā par šo tēmu. Mani īpaši ieinteresēja zvēru ģimenes nosaukumi. Atkal iespēja pilnveidoties! Paldies autorei par informāciju un iedvesmu.
Paldies par rakstu un par vielu pārdomām!
Par zvēru ģimenēm, cik saprotu, tur ir vairākas lietas. Pirmkārt – ko saprot ar “ono”. Par vepri un vērsi tā nosacīti varētu teikt – vepris ir kastrēts kuilis un vērsis ir kastrēts bullis, bet tātad tie tomēr ir vīriešu kārtas pārstāvji. Savukārt aunus vispār nemēdzot kastrēt, un arī no valodas viedokļa auns un teķis ir vienkārši sinonīmi, tā ka par šiem tā, liekas, nevar vis sacīt.
Bet ar zirgiem ir vēl sarežģītāk. Kastrētu ērzeli patiešām varētu saukt par zirgu, bet tai pašā laikā zirgs ir arī vispārīgs visas sugas apzīmējums (tāpat kā pārējiem sieviešu kārtas apzīmējums – govs, cūka, aita), kas mūsdienās kastrāta nozīmē īsti vairs nefunkcionē.
Tā ka kopumā tāds formulējums, cik nu saprotu, nav ne no lauksaimniecības, ne valodniecības viedokļa līdz galam precīzs.
Baiba, paldies Tev par komentāru un precizējumiem – es bērniem pašreiz stāstu, ka veprim un vērsim nevar būt pēcnācēji (jeb bērni), pēc Tava precizējuma, jā, tie ir vīriešu kārtas pārstāvji, bet bez spējām radīt pēcnācējus.
Tu, kā valodai ļoti tuvu stāvošs cilvēks, varbūt vari ieviest vēl lielāku skaidrību dzīvnieku ģimeņu nosaukumos, cik saprotu, tad cūkas, govs ģimene varētu palikt tāda kā rakstā minēta, ja? Kā ir aitām? Auns, aita un jērs? Vai teķis, aita un jērs? (Vai aunus tiešām nekastrē?) Zirgiem? Ērzelis, ķēve un kumeļš vai tomēr tētis būs zirgs?
Kā Tu saviem bērniem māci?
Paldies!
Jā, par govīm un cūkām es arī teiktu taisni tā, kā esi rakstījusi. Par aitām – aita, auns un jērs, bet auns un teķis ir sinonīmi, tāpēc var teikt arī aita, teķis un jērs. Mans vīrs (kurš savukārt šo to saprot no lauksaimniecības) saka, ka aunus nekastrējot, tāpēc pieņemu, ka var droši par aitu “tēti” teikt auns, un pati arī tā saku, jo tas tomēr ir valodā plašāk lietots vārds.
Zirgiem būs ķēve, ērzelis un kumeļš – tur zirgs paliek vienīgi kā visas sugas apzīmējums.
Katrā ziņā man liekas, ka visiem zvēriem ieviest to ceturto kategoriju nav vajadzības, jo atsevišķs vārds tai pastāv tikai tām sugām, kur vēsturiski lauksaimniekiem tas bijis visaktuālāk, resp., vepris un vērsis, senāk arī zirgs, bet tas mūsdienās šo nozīmi jau liekas zaudējis.
Paldies, Baiba!
Ceturto kategoriju es minēju tāpēc, lai lasītāji saprastu, kas ir kas, jo atceros, ka rakstā pieminētajā seminārā, kādus lauku zvēru ģimeņu nosaukumus dzirdēju it kā pirmo reizi. :)
Paldies par skaidrības ieviešanu!
Paldies Tev par iemesla došanu pārdomām! :) Bez Tavas ierosmes es nebūtu arī pati sev visu salikusi pa plauktiņiem.