Kā jau iepriekš rakstīju, tad oktrobra beigās bērni piedalījās Gadatirgū. Nopelnīto naudiņu viņi bija ar mieru ieguldīt akcijas “Zvaigzne austrumos” dāvanu kastītē.

Kopā ar bērniem izvēlējāmies gatavot dāvaniņu puisītim vecumā no 5 līdz 9 gadiem (lai arī pašreiz ir pieejama informācija, ka visvairāk nepieciešamas dāvaniņas ir lielajiem puišiem – 10 līdz 14 gadus veciem).

Tā kā divi no mūsu puišiem ir vecuma grupā no 5 līdz 9 gadiem, tad nu arī dāvanu gatavojām puisītim, kurš ir līdzīgā vecumā.

Reiz Henrijs Klauds (Henry Cloud) stāstīja, kā mudinājis savu meitu domāt par dalīšanos. Kādu rītu, pavadot meitu uz bērnudārzu, viņš teica, lai viņa pusdienlaikā pacienā kādu bērnu ar cepumiem. Vakarā, atkal satiekot meitu, viņš apvaicājās, kā viņai bija gājis.
Meita ar mirdzošām acīm stāstīja, kā padalījusies ar cepumu. Un tad tētis pavaicāja: “Un kā tas lika Tev justies?” Meita pielika roku pie krūtīm un teica: “Zini, tēti, pēc tam, kad es padalījos ar draudzeni, man šeit bija ļoti, ļoti silti!”

Es domāju, ka lielākā daļa no mums kādreiz ir izjutuši šo īpašo siltumu pakrūtē, kad esam kādam palīdzējuši, iepriecinājuši, izrādījuši uzmanību un mīlestību – izdarījuši kaut ko kāda cita labā! Tie, kuriem ir iespēja rūpēties par bērniem, noteikti šo sajūtu/piedzīvojumu grib parādīt/nodemonstrēt un ļaut piedzīvot arī viņiem.

Novembra pirmajā pusē mūsu ģimeni pārsteidza vēdervīruss, kas mums savā ziņā patraucēja dāvaniņu sagatavot laicīgi un noveda pie pēdējā brīža steigas.

Vakar vienam no dēliem bija vārda diena. Kopā ar draugiem un citiem sabiedrotajiem bērnu izglītošanā bijām uz ļoti jauku un izglītojošu nodarbību Latvijas Dabas muzejā. Pēc nodarbības devāmies mazā pastaigā uz vecpilsētu apskatīt pilsētas lielo egli, bet pēc tam devāmies uz veikalu Tiger, kurā pēc iespējas arī nopirkām visu mūsu dāvanu kastītei.

Jāsaka, ka sen nebiju bijusi ar visiem bērniem vienlaicīgi veikalā un teikšu kā bija – pēc tam ar slapju muguru no tā izgāju. :D Viens rādīja šo, otrs to, trešais sauca jau aiz līkuma ;), tad kāds uzmeta lūpu, jo mamma nevarēja pietiekami ātri noreaģēt, un brīdi vēlāk viens maziņš – no tā, ka viņam palika par karstu – pamodās. Bet nekas, viss izdevās. Nākamreiz gan – jāmēģina plānot mierīgāka dāvaniņas veidošana, iespējams, kopā ar tēti. Citu gadu to esam darījuši visi kopā un, liekas, ar diviem pieaugušajiem tas ir harmoniskāk. :)

Atgādinu, ka akcija ilgst līdz 5. decembrim.

Iespējams, ka kādiem ir aizspriedumi par to, kāpēc gatavot dāvaniņu bērniem, kuri dzīvo tik tālu, ja pie mums arī ir bērni, kuriem ir grūti. Piekrītu – visur ir cilvēki, kuriem neklājas viegli, tāpēc ir tik labi, ka mūsu ir daudz un, ka mēs varam palīzēt gan tuvu, gan tālu!

Lai jums sirdīs prieks, labu darot – pat tik mazās lietās, kā smaida un laipnības dāvāšana saviem vistuvākajiem, kaimiņiem, sētniekam vai pārdevējai!

Ar sveicieniem,
Evelīna un bērni :)

P.S. Šorīt bērni meklēja pirmo grāmatu no Adventes kalendāra. Kopīgi izlasījām grāmatiņu “Līzelote sniegā”. (Linkā grāmatu iespējams izlasīt/izšķirstīt arī Tev .:)) Pēc tam dēls teica, ka vajadzētu vērt vaļā jau otro grāmatu. Prieks! :)